Sports. Mēs visi esam piedalījušies kādā sporta spēlē vai uzmundrinājuši kādu komandu. Bet kāda ir sporta loma mūsu sabiedrībā?
Kas ir sports?
Pirms sākam runāt par sporta lomu mūsu sabiedrībā, iespējams, būtu labi vispirms uzdot sev vienkāršu jautājumu: kas padara sportu par sportu? Sporta galvenais kritērijs ir prasmju izmantošana, lai sacenstos ar citu personu izklaides vai sasniegumu dēļ. Daudzi uzskata, ka sportam ir jābūt saistītam arī ar fizisku slodzi, un, iespējams, viņiem ir taisnība, taču ir arī esports, kas saistīts ar videospēlēm un kas nesen tika iekļauts olimpiskajās spēlēs, kā arī cerebrālais sports, kas parasti ir intelektuāli sarežģītas mīklas. Citi teiks, ka kaloriju dedzināšana ar smadzenēm nav fiziska slodze.
Daži teiktu, ka sportā jūs sacenšaties tikai pats ar sevi, taču visbiežāk tā ir taisnība tikai zināmā mērā, jo neviens nav īsti savā līgā. Neskatoties uz to, vai jums tas patīk vai nē, - jūsu sniegums atrodas kaut kur uz kādreizējo un tagadējo konkurentu goda pjedestāla. Par laimi, tikai no mums pašiem ir atkarīgs, ar kādām grupām sevi salīdzinām.
No šiem vispārinājumiem var secināt, ka sporta definīcija ir ļoti elastīga. Un tas ir pamatoti, jo sports ir svarīga dzīves sastāvdaļa teju visiem cilvēkiem. Neatkarīgi no tā, vai mēs sportojam paši vai vērojam sacensības no malas – sports ir viena no lietām, kas mūs atšķir no citām dzīvajām būtnēm uz zemes.
Sporta vēsture
Var diskutēt par to, ko var uzskatīt par pirmo sporta veidu, ar ko nodarbojās cilvēce, taču vēsturnieki uzskata, ka galvenie pretendenti ir cīņa un skriešana. Ja atceramies savu bērnību, droši vien ir viegli saprast, kāpēc tā, – ņemot vērā to, cik daudz laika pavadījām, spēlējoties un sacenšoties. Tas izpaudās kā pseidokonkurss starp mums, pirms vēl zinājām, ko šie vārdi nozīmē.
Kā ir ar pirmo organizēto sporta veidu ar komandām? Pirmās bumbu spēles nāk no Senās Ķīnas vai Vidusamerikas. Iespējams, jau 5000 gadu pirms mūsu ēras senie ķīnieši aizsāka cilvēces tradīciju izmantot jebko citu, izņemot rokas, lai bumbu ieraidītu vārtos.
Neraugoties uz kontinentu atšķirību, Vidusamerikas bumbu spēlē (ko mēs sīkāk aplūkojam rakstā par tehnoloģijām sportā) tāpat mēģināja raidīt bumbu caur caurumu, neizmantojot rokas.
Vidusamerikas bumbu spēle ir viens no pirmajiem ļoti skaidrajiem piemēriem, kas liecina, ka sporta veidam ir liela kultūras nozīme. Šis sporta veids pat kļuva par rituālu, un zaudētāju komanda tika upurēta, lai nomierinātu dievus. Runājot par veidu, kā spēli bagātināt ar augstām likmēm!
Jātnieku sporta pirmsākumi meklējami tūkstošiem gadu senajā Persepolē (senpilsēta Irānas dienvidos), kurā jātnieki darbojās komandās. Šajā spēlē ar garu āmuru dalībnieki mēģināja iesist bumbu pretinieku vārtos. Šis sporta veids esot bijis pieejams arī sievietēm, ja vien viņām bija pietiekami daudz naudas un atbilstošs statuss, lai varētu iegādāties zirgu.
Visievērojamākais ir tas, ka visi šie sporta veidi tiek spēlēti līdz pat mūsdienām. Pasaulē vērojamā sporta popularitāte pierāda, ka sports ir neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa.
Sporta nozīme cilvēka dzīvē
Nav iemesla, kāpēc jūs nevarētu turpināt nodarboties ar savu iecienīto sporta veidu, ja vien tas nepadara jūsu dzīvi pārāk stresainu.
Kāpēc sports ir tik dziļi iesakņojies mūsu sabiedrībā? Parasti, ja cilvēki vai dzīvnieki dara kaut ko bieži un konsekventi, tas nozīmē, ka tas ir izdevīgi izdzīvošanai un reprodukcijai. Tas tā noteikti ir, ja sports pilda cilvēka fizisko, sociālo un psiholoģisko funkciju, kas patiešām palīdz mums ikdienā un nodrošina mūsu kā cilvēces turpmāko pastāvēšanu.
Sporta nozīme cilvēka dzīvē: sociālajā ziņā
No sociālā viedokļa sports mums sniedz vairākas nepieciešamas lietas. Pirmkārt, tas dod iemeslu sanākt kopā un nodarboties ar kaut ko tādu, kas ne vienmēr ir “darbs” un ilgtermiņā nerada būtiskas sekas; citiem vārdiem sakot, sports ir ļoti vajadzīgs brīvā laika pavadīšanas veids.
Sports darbojas arī kā sacensību veids, kas nav saistīts ar nāvi un kurā cilvēki var pierādīt sevi kā uzvarētājus vai labākos. Iemesls, kādēļ uzsveru, ka sports nav saistīts ar nāvi, ir tas, ka no evolūcijas viedokļa fiziskās piemērotības pārbaude, kas nav letāla, ir visefektīvākais veids, kā atstāt iespaidu uz potenciālo partneri un radīt pēcnācējus. Ir daudz sugu, kurās pārošanās sezonas laikā tēviņi nežēlīgi cīnās savā starpā, lai izlemtu, kuram no viņiem ir tiesības iegūt mātīti. Taču šādas cīņas negatīvais aspekts ir tas, ka viņi var vienlaikus gan samazināt savu populāciju, gan arī to papildināt. Tāpēc ir loģiski, ka tāda inteliģenta suga kā cilvēki atradīs veidu, kā panākt to pašu bez asins izliešanas.
Sporta nozīme cilvēka dzīvē: fiziskā ziņā
Kā jau minēts iepriekš, sports visus pulcē kopā un liek mums būt fiziski aktīviem. Tas nozīmē, ka sports un domubiedru kopā būšana ir lielisks veids, kā uzturēt iedzīvotājus veselus un labā formā. Iespējams, esat pamanījuši, ka ir samērā daudz cilvēku, kuriem ir grūti atrast motivāciju vienatnē doties uz sporta zāli un nodarboties ar sportu. Neraugoties uz to, ka lielākajai daļai cilvēku, pat tiem, kurus mēs parasti uzskatām par fiziski neizveicīgiem, iespējams, ir kāds mīļākais sporta veids. Noteikti, ka vienkāršu un bieži vien garlaicīgu vingrinājumu pārvēršana par “spēli” palīdzēs iesaistīt un iedrošināt jebkuru cilvēku piedalīties.
Sporta nozīme cilvēka dzīvē: psiholoģiskajā un psihiskajā ziņā
Lai gan sports ir fiziski nogurdinošs, tas var ļoti pozitīvi ietekmēt mūsu garīgo veselību. Zinātne ir pierādījusi, ka regulāra sportošana var uzlabot garastāvokli, kā arī mazināt depresijas un trauksmes sekas vai risku. Galu galā tā ir izklaide, tāpēc tieši tāpat kā jūs varat atpūsties, guļot uz sauļošanās krēsla saulē, jūs varat atslābināties un nomierināt prātu, spēlējot spraigas un intensīvas fiziskas spēles.
Daudzos sporta veidos nepieciešamās sarežģītās kustības, taktika un koordinācija ir ieguvums mūsu smadzeņu funkcionēšanai un palīdz mums saglabāt asu prātu augot un mācoties pat vecumdienās.
Lai gan mēs jau aprakstījām sociālo elementu, ir vērts pieminēt, – tas ietekmē arī psiholoģiskos aspektus. Iespēja socializēties dara brīnumus, lai cīnītos pret vientulību un mazinātu izolētību.
Kas ir sports kā nozare?
Pēdējā laikā sports ir ieguvis lielāku nozīmi nekā jebkad agrāk. Tagad tas ir ne tikai liela daļa no mūsu sociālās un fiziskās aktivitātes individuālā un sabiedrības līmenī, bet tam ir arī milzīga ekonomiska nozīme. Ja cenšamies skatīties uz lietām perspektīvā, sports ir globāls fenomens, un tagad, pateicoties pārraidēm un aizvien plašākai saziņai, tas tiek skatīts starptautiski televīzijās, krogos un restorānos un, protams, milzīgos stadionos ar simtiem tūkstošu skatītāju vietām.
Protams, atbilde ir nepārtraukti mainīga, bet pašlaik tā ir aptuveni 600 miljardi ASV dolāru gadā.
Tas ir milzīgs skaitlis, ko, iespējams, ir grūti iedomāties. Vienīgais, ko varam darīt, – salīdzināt to ar citām nozarēm.
Lai gan sports nav tik liela nozare kā, piemēram, veselības aprūpe vai tehnoloģijas, tomēr fakts, ka tā apjoms un nozīme ir salīdzināma pat ar šādiem sabiedrības pīlāriem, norāda, cik liela nozīme tam ir starptautiskajā ikdienas dzīvē.
Viens no labākajiem veidiem, kā kontekstualizēt sporta nozares ietekmi, ir aplūkot globālo fenomenu, kas pazīstams kā Olimpiskās spēles. Lai gan olimpiādes pirmsākumi meklējami Senajā Grieķijā, kopš tā laika tās ir kļuvušas par starptautiskām sacensībām, kurās piedalās vairāk nekā 200 valstis. Tas nozīmē, ka ik pēc četriem gadiem gandrīz visas pasaules valstis sanāk kopā, lai sportotu cita pret citu. Ja mēs uzskatām Olimpiskās spēles par sporta sacensībām, vai varat iedomāties kādu citu līdzīga mēroga sacensību? Jā, grūti pat iedomāties.
Šādā veidā sports palīdz mums nolikt malā mūsu dažādību un kopīgi kā globālai kopienai izbaudīt satraukuma un gaidu mirkļus. Tas arī sniedz iespēju pārvarēt valodas barjeras un dalīties ar kaut ko tādu, ko mēs visi saprotam vienā vai otrā līmenī.
Nedaudz skumjāks skatījums varētu būt uz to, kādas sekas videi rada mūsu, cilvēku, mīlestība pret sportu. Lai spēlētu savas spēles, mēs esam gatavi darīt zināmas galējības, piemēram, atņemt veseliem laukiem bioloģisko daudzveidību, lai tajos ierīkotu sporta laukumu vai golfa laukumu. Mēs pat piegružojam un piesārņojam savu apkārtējo vidi, piemēram, pilsētas, kad pulcējamies stadionā, lai noskatītos lielo spēli, atstājot kaitīgus atkritumus un gružus uz ielām un ceļiem. Lai gan šī aina var šķist drūma, tā parāda, cik lielu relatīvo vērtību mēs piešķiram sportam un cik kultūrvēsturiski nozīmīgs tas mums ir, ka mēs uz brīdi esam gatavi atkāpties no savas vides sargātāju lomas.
Vai jums patika šis raksts? Novērtējiet rakstu!
Loading...
