Džeina Gudola bija viena no ietekmīgākajām un visaugstāk novērtētajām bioloģēm visos laikos. Viņa ir viena no pasaules vadošajām šimpanžu uzvedības pētniecēm, kuras darbs ir iedvesmojis daudzus arī Latvijā. Viņas pētījumi par šimpanzēm un to uzvedību ir atstājuši paliekošu iespaidu ne tikai zinātnē, bet arī sabiedrībā. Latvijā viņas darbs ir atzīts un pieminēts dažādos medijos. Piemēram, rakstā "Rīgas Laika" 2014. gada novembra numurā Agnese Gaile-Irbe stāsta par to, kā Džeina Gudola savā mūža darbā pārliecinājusies par lielo līdzību – gan labā, gan sliktā ziņā – starp šimpanzēm un cilvēkiem.
Tas, ko tu dari, rada atšķirību, un tev pašam jāizlemj, kādu atšķirību tu vēlies radīt.
Džeina Gudola
Katrs mūsu darbs var ietekmēt pasauli – gan pozitīvi, gan negatīvi. Tā kā mūsu izvēles neietekmē citi, mums katru dienu ir iespēja veikt nozīmīgas darbības, kas padara pasauli labāku. Pat privātā dzīvē, kur šķiet, ka mūsu ietekme ir ierobežota, mēs varam pozitīvi ietekmēt cilvēkus sev apkārt – ģimenes locekļus, draugus vai skolotājus. Būt pozitīvam paraugam un iedvesmot citus ir būtiska daļa no cilvēka un dzīvnieka saiknes izpratnes, īpaši dabas izpētē. Džeina Gudola savas karjeras laikā ir bijusi iedvesmas avots daudziem jauniem zinātniekiem, kas vēlas veikt nozīmīgus atklājumus bioloģijā un izprast šimpanžu uzvedību. Šajā rakstā mēs tuvāk aplūkosim viņas ieguldījumu dabas un šimpanžu uzvedības izpētē.
Džeinas Gudolas agrīnā dzīve un šimpanžu uzvedība
Džeina Gudola dzimusi Londonā, Anglijā, 1934. gada 3. aprīlī, un kļuvusi par vienu no vispazīstamākajām zinātniecēm pasaulē. Viņas tēvs bija uzņēmējs, māte – romānu autore, un Gudola uzauga labā ģimenē. Viņa pati ir atzinusi, ka mīlestība pret dzīvniekiem radusies jau agrā bērnībā, kad tēvs viņai uzdāvināja plīša šimpanzi vārdā Džūbileja, nevis tradicionālo lelli. Gudolas mīlestība pret dzīvniekiem un interese par Āfriku 1957. gadā aizveda viņu uz Kenijā esošu fermu, kuru pārvaldīja viņas draugs. Tikko pabeigusi skolu, viņa strādāja par sekretāri, lai sevi uzturētu, vienlaikus sapņojot par pētījumiem par primātiem Āfrikā.
Viņas lielā iespēja radās pēc sarunas ar Luisu Līkiju (Louis Leakey), britu arheologu un paleontologu, kas dzīvoja Kenijā. Gudola un Līkijs pārrunāja plānus padziļināt izpratni par lielajiem pērtiķiem, tostarp šimpanzēm. Līkijs ieteica Gudolai doties no Kenijas uz Lielbritāniju, lai pētītu primātus pie Osama Hila un Džona Napjēra. Pēc vairākiem gadiem pētījumu Lielbritānijā Gudola atgriezās Āfrikā, konkrēti Tanzānijā, Gombe Stream Nacionālajā parkā. 1960. gadā viņa kļuva par pirmo locekli īpašajā pētnieku grupā, kas pazīstama kā “Trimāti".
Šimpanzes bieži zog ēdienu no citu rokām, dažkārt izmantojot pat visai viltīgas taktikas – īsta banānu misija!
Lai gan liela daļa viņas izglītības un pētījumu tika veikta tieši Gombe Stream Nacionālajā parkā, Gudolai sākotnēji nebija formālas izglītības primatoloģijā. 1962. gadā Līkijs nosūtīja viņu uz Kembridžas Universitāti, lai iegūtu doktora grādu etoloģijā. Lai gan Gudolas agrīnie gadi ir nozīmīgi, lai izprastu, kā viņa nonāca Āfrikā un kāpēc izvēlējās pētīt šimpanžu uzvedību, visinteresantākās dzīves daļas saistās ar viņas vairāk nekā 60 gadus ilgajiem bioloģijas pētījumiem Tanzānijā.
Viņa tiek uzskatīta par pasaulē vadošo šimpanzu dzīves ekspertu un ir ieguvusi zinātnieces, dabas aizsardzības aktīvistes, miera veidotājas un mentores titulus. Džeina Gudola ir zinātniskās izpētes ikona un ceļa rādītāja feminisma jomā, iedvesmojot sievietes pētīt primātus. Taču kādi ir Džeinas Gudolas nozīmīgākie atklājumi bioloģijā un šimpanžu uzvedībā? Turpiniet lasīt, lai uzzinātu vairāk!
Džeinas Gudolas iespaidīgie atklājumi bioloģijā un šimpanžu uzvedībā
Vairāk nekā 60 gadus ilgušajos šimpanžu pētījumos Gombe Stream Nacionālajā parkā Tanzānijā Džeina Gudola galveno uzmanību pievērsusi primātu sociālajām un ģimenes attiecībām. Pirms viņas zināšanas par šimpanzēm bija ierobežotas. Visi viņas nozīmīgākie atklājumi bioloģijā ir saistīti ar šimpanzēm un to uzvedību gan savā starpā, gan cilvēku klātbūtnē.
Gudolas metode – pavadīt laiku tieši šimpanzu dabiskajā vidē, nevis tikai novērot no attāluma – ļāva viņai atklāt svarīgus faktus par šimpanžu uzvedību.
- Šimpanzes pakāpeniski pieņem cilvēkus. Pēc sākotnējās neuzticības un piesardzības šimpanzes nomierinās un pierod pie cilvēku klātbūtnes.
- Šimpanzes izmanto rīkus. Viņas novēroja, kā šimpanzes izmanto zāli un nūjiņas, lai izvilktu termītus no mājokļa – pirmā reize, kad dzīvnieks, kas nav cilvēks, veido rīku.
- Šimpanzes ir visēdāji. Gudolas novērojumi parādīja, ka tās dažkārt medī un ēd arī mazos primātus un citus dzīvniekus.
- Šimpanzes sadarbojas karā. Tēviņi regulāri patrulē teritoriju un aizsargā savu grupu, pat uzbrūkot iebrucējiem no citām cilts grupām.
- Šimpanzes ir sociāli dzīvnieki. Gudola fiksēja, ka tās apskauj un skūpsta cita citu, un mātes veido ciešas saites ar pēcnācējiem.
- Mātēm jāiemācās būt mātei. Nepietiekami gādīgas mātes bieži rada meitas, kas pašas nav piemērotas mātes lomu pildīšanai.
Mūsdienu zinātnieki un biologi ir daudz parādā Džeinas Gudolas izcilajam un neatlaidīgajam darbam. Bez viņas pūlēm šimpanzes joprojām būtu daļēji nezināmas. Gudola iedvesmo jaunus cilvēkus sekot saviem sapņiem un pierāda, ka smags darbs un sadarbība ļauj labāk izprast dzīvnieku pasauli, šimpanžu uzvedību un citus bioloģijas aspektus uz Zemes.
Džeinas Gudolas šimpanzes un viņu uzvedība
Džeinas Gudolas darbs ar šimpanzēm ir ne tikai papildinājis mūsu zināšanas par šimpanžu uzvedību, bet arī sniedzis dziļāku izpratni par cilvēka un dzīvnieka saikni. Viņas metode – pavadīt ilgstošu laiku šimpanzes dabiskajā vidē un dot katram primātam personīgu identitāti – ļāva izprast dzīvnieku pasauli tā, kā iepriekš tas nebija iespējams.
Viņa stundām vēroja šimpanzes, kas mēģināja viņu ieinteresēt ar jokiem, griešanos un rotaļlietām – īsta “pieaugušo bērnudārza” spēle.
Vairāk nekā sešdesmit gadu ilgajā leģendārajā bioloģijas pētījumā Āfrikā Džeina Gudola izveidoja ciešas saites ar šimpanzēm, kuras viņa novēroja. Līdz 2021. gadam Džeina Gudola bija vienīgais cilvēks, kurš jebkad tika pieņemts šimpanzes sabiedrībā. Tā vietā, lai šimpanzes apzīmētu ar numuriem, Gudola katram primātam piešķīra vārdu, kā tas bija ierasts viņas laikos. Tas ļāva viņai veidot personiskas saites ar šimpanzēm Tanzānijā, ko iepriekšējie biologu pētījumi neļāva.
Dažas no Gudolas visvairāk pētītajām šimpanzēm, kurām viņa piešķīra vārdus, bija:
- Deivids Pelēkbārdis,
- Goliats,
- Maiks,
- Hampfrijs,
- Ģiģī,
- Misters Makgregors,
- Flo,
- Frodo.
Visas šimpanzes tika nosauktas pēc viņu fiziskajām īpašībām, dominējošajām rakstura iezīmēm vai uzvedības attiecībā pret citām šimpanzēm. Gudola vairākus gadus sekoja šīm grupām, iepazina viņu personības un iekļāva šimpanzes savos pētījumos un ierakstos. Var teikt, ka ilgstošās mijiedarbības laikā Džeina un viņas šimpanzes izveidoja īstas draudzības saites.
Gudolas atklājumi ne tikai bagātināja mūsu zināšanas par šimpanžu uzvedību, bet arī parādīja, cik svarīga ir cilvēka un dzīvnieka saikne un kā dabas izpēte var padziļināt izpratni par dzīvnieku pasauli. Viņas darbs iedvesmo jaunus zinātniekus un dabas pētniekus sekot saviem sapņiem, sadarboties ar dzīvniekiem un izprast dažādus bioloģijas atklājumus.
Džeinas Gudolas vēlākie gadi un ieguldījums dzīvnieku pasaulei
Lai gan Džeina Gudola visvairāk pazīstama ar saviem izcilajiem ieguldījumiem šimpanžu uzvedības izpētē Gombe Stream Nacionālajā parkā, 1986. gadā viņa nolēma pamest aktīvo pētniecību un pievērsties citām svarīgām iniciatīvām. Piemēram, Gudola veltīja daudz laika Džeinas Gudolas institūtam, ko viņa izveidoja 1977. gadā, lai atbalstītu savus pētījumus Tanzānijā un aizsargātu šimpanzes to dabiskajās nometnēs. Deviņdesmitajos gados viņa sāka arī plašāk izplatīt informāciju par mežu izciršanu un tās negatīvajām sekām dzīvniekiem. Viņa strādāja, lai aizsargātu Āfriku, kā arī citas ģeogrāfiskās teritorijas, kurām draudēja līdzīgi draudi. Līdz pat savas dzīves nogalei 91 gada vecumā, Džeina Gudola daudz laika pavadīja, uzstājoties vieslekcijās dažādās universitātēs vai vides aizsardzības pasākumos. Tomēr kā dedzīga primatoloģe viņa neaizmirsa savus mīļos draugus šimpanzes un regulāri iestājās par labākiem dzīves apstākļiem zoodārzos turētajām šimpanzēm visā pasaulē.
Džeina Gudola ir saņēmusi daudz prestižu balvu un goda grādu no atzītiem izglītības centriem visā pasaulē. Viņas publicētās grāmatas par pētījumiem Tanzānijā sniedz vērtīgu informāciju studentiem, kas interesējas par primatoloģiju, dzīvnieku pasauli un antropoloģiju. Interesentiem par Gudolas darbu ir pieejamas vairāk nekā 40 filmas un dokumentālās filmas, kas attēlo viņas pētījumus un to, kā viņa kļuva par vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem zinātnes pasaulē.
Noslēgumā jāatzīmē, ka Džeina Gudola ir nenovērtējama personība, un viņas ieguldījums bioloģijā, zinātnē un dabas izpētē ir neapstrīdams. Pasaule kļūst labāka, pateicoties cilvēkiem, kā viņa.
Vai jums patika šis raksts? Novērtējiet rakstu!
Loading...
