Neatlaidība mācībās pēdējos gados kļuvusi par vienu no centrālajiem terminiem izglītībā. Psiholoģe Angela Lī Dakvorta to pat nodēvējusi par “galveno atslēgu uz panākumiem”. Taču kas īsti ir neatlaidība, un kā jūs varat attīstīt ilgtermiņa mācību motivāciju gan sev, gan saviem bērniem vai skolēniem?
Panākumi reti ir tikai talanta rezultāts. Tos daudz biežāk nosaka domāšanas veids, ko sevī izkopjat katru dienu. Tieši tāpēc pieredzējuši skolotāji un privātskolotāji ne tikai māca zināšanas, bet palīdz audzēkņiem veidot arī izaugsmes domāšanu skolēniem un mācību ieradumu veidošanu. Lai saprastu, kā mācīt panākumus, vispirms jānoskaidro - ko vispār nozīmē būt veiksmīgam? Panākumi nav viens konkrēts galamērķis, līdz kuram visi nonāk vienādi. Tie ir ļoti subjektīvi un atšķiras no cilvēka uz cilvēku. Tāpēc daudz nozīmīgāk ir nevis censties sasniegt abstraktu “veiksmes punktu”, bet gan definēt skaidrus mācību mērķus un soli pa solim virzīties pretī to sasniegšanai.
Bieži panākumus uztver kā karjeras posmu, statusu vai sasniegumu. Taču daudz precīzāk panākumus raksturo pats process - tas, kā jūs tur nokļūstat. Piemēram, nevar vienkārši iemācīt kādam “kļūt par miljonāru”, jo katram ir atšķirīgas prasmes, resursi un dzīves ceļi. Turklāt bagātība ne visiem ir panākumu etalons. Neatlaidība mācībās palīdz jebkurā dzīves jomā - iegūt labākas sekmes, progresēt sportā vai sasniegt citus personīgos mērķus.
Lielākie sasniegumi dzīvē nav atkarīgi tikai no intelekta vai iedzimta talanta. Izšķiroša loma ir tam, vai jūs spējat turpināt strādāt arī tad, kad kļūst grūti. Tieši šeit sākas panākumu psiholoģija mācībās - spēja neatkāpties, pārvarēt šķēršļus un saglabāt motivāciju ilgtermiņā. Šajā rakstā aplūkosim, kas ir neatlaidība, kāpēc tā ir tik vērtīga, kā to var mācīt un kā jūs pats varat to attīstīt savās mācībās un ikdienā.
Neatlaidība mācībās: galvenie ieguvumi jūsu ilgtermiņa panākumiem
Neatlaidība mācībās sniedz vairāk nekā tikai spēju “sakožot zobus” turpināt darbu. Tā veido pamatu jūsu ilgtermiņa izaugsmei, motivācijai un sasniegumiem.
Galvenie ieguvumi:
- lielāka noturība: jūs kļūstat spējīgāks atgūties pēc neveiksmēm un izaicinājumiem, nezaudējot mērķi no redzesloka;
- labāka mērķu sasniegšana: spēja noteikt skaidrus, izaicinošus mērķus un pieturēties pie tiem, pat kad ceļš kļūst grūtāks;
- augstāki panākumi ilgtermiņā: ilgstošs darbs, neatlaidība un fokusēšanās uz attīstību palīdz sasniegt rezultātus, kas citādi nebūtu iespējami.
Ja vēlaties attīstīt stabilus mācību ieradumus un virzīties uz saviem mērķiem, neatlaidība ir viens no drošākajiem ceļiem uz panākumiem.
Kā attīstīt neatlaidību mācībās: efektīvas metodes skolēniem
Lai neatlaidība mācībās kļūtu par dabisku jūsu ikdienas sastāvdaļu, nepieciešams to gan mācīt, gan praktizēt. Šīs metodes palīdz stiprināt ilgtermiņa motivāciju un veicina izaugsmes domāšanu skolēniem.
- Rādiet piemēru. Neatlaidība ir lipīga. Kad redzat skolotāju, treneri vai vecāku, kurš pats strādā ar atdevi un nepārtrūkst pie pirmajām grūtībām, veidojas skaidra izpratne par to, kā izskatās patiesa centība.
- Veidojiet izaugsmes domāšanu. Aiciniet uztvert izaicinājumus nevis kā draudus, bet gan kā iespēju augt. Tas palīdz redzēt neveiksmes kā mācību pieredzi, nevis kā šķērsli.
- Uzsvars uz piepūli, nevis talantu. Kad slavējat ieguldīto darbu, nevis dabiskās spējas, jūs stiprināt pārliecību, ka panākumus nosaka ieguldītais darbs, nevis iedzimts talants. Tas attīsta veselīgu mācību ieradumu veidošanu.
- Radiet drošas, bet izaicinošas situācijas. Uzdevumi, kuros jāpieliek pūles, bet jūs saņemat atbalstu, palīdz praktizēt neatlaidību kontrolētā vidē.
Šīs metodes ne tikai uzlabo mācību rezultātus, bet arī veido domāšanas modeli, kas noderēs visā dzīvē.
Neatlaidību vislabāk attīsta caur piemēru, rādīts ikdienas darbā un attieksmē. Izaugsmes domāšana palīdz skolēnam uztvert grūtības kā iespēju progresam, savukārt uzslavas par piepūli - nevis talantu - stiprina pārliecību, ka sasniegumi ir viņa paša rokās. Izaicinājumi drošā vidē ļauj praktiski trenēt pacietību un ilgtermiņa mērķtiecību.
Neatlaidības attīstīšana mācībās
Lai neatlaidība mācībās kļūtu par jūsu ikdienas ieradumu, svarīgi saprast, kādi praktiski soļi to veido. Zemāk koncentrēts pārskats par galveno, ko nepieciešams apgūt, lai ilgtermiņā sasniegtu vairāk.
| Izprast piepūles nozīmi | Veido pārliecību, ka panākumi rodas no darba, nevis talanta |
| Izvirzīt skaidrus, izaicinošus mērķus | Palīdz saglabāt fokusu un ilgtermiņa motivāciju |
| Meklēt atbalstu un atgriezenisko saiti | Ļauj pamanīt kļūdas un efektīvāk progresēt |
| Mācīties no neveiksmēm | Attīsta izaugsmes domāšanu un stiprina neatlaidību |
Kas ir neatlaidība? Vai to var iemācīties un mācīt citiem?
Psiholoģe Angela Lī Dakvorta savā TED runā neatlaidību definē kā spēju ilgstoši saglabāt motivāciju, mērķtiecību un izturību, strādājot pie ilgtermiņa mērķiem. Viņa to raksturo kā “dzīvot dzīvi kā maratonu, nevis sprintu”. Pētījumi apliecina: cilvēki ar lielāku neatlaidību biežāk sasniedz augstākus rezultātus — skolā, sportā un profesionālajā dzīvē.
Lai palīdzētu skolēniem attīstīt neatlaidību mācībās, svarīgi rosināt viņus domāt par saviem mācīšanās procesiem, nevis tikai rezultātu. To var veicināt ar jautājumiem, kas palīdz izprast savus paradumus:
- kad un kur jūs strādājat visefektīvāk?
- Kas visbiežāk palīdz koncentrēties un kas - traucē?
Šāda refleksija palīdz labāk saprast savas stiprās puses un organizēt laiku gudrāk.
Viena īpašība izcēlās kā būtisks panākumu prognozētājs. Un tā nebija sociālā inteliģence, ne izskats vai fiziskā veselība, un arī ne IQ. Tā bija neatlaidība.
Sākot jaunu kursu vai tēmu, skolēniem ieteicams definēt personīgos mērķus: ne tikai atzīmi, bet to, kā šis kurss palīdzēs paplašināt zināšanas un attīstīties. Šāda pieeja — reflektīvā mācīšanās — ir plaši izmantota starptautiskajā augstākajā izglītībā, jo tā motivē skolēnus fokusēties uz prasmēm, nevis tikai gala rezultātu.
Lai veicinātu neatlaidību, skolēniem jāmācās izvirzīt skaidrus, sasniedzamus mērķus, plānot savu laiku un koncentrēties uz jēgpilnu progresu. Tas mazina stresu un stiprina ilgtermiņa motivāciju.
Svarīgs precizējums: neatlaidība nav toksiska pašiznīcinoša pārslodze. Tā nenozīmē atteikšanos no miega, atpūtas vai sociālās dzīves. Patiesā neatlaidība balstās uz veselīgu līdzsvaru un spēju turpināt ceļu uz saviem mērķiem, vienlaikus parūpējoties par sevi.
Kāpēc neatlaidība mācībās jāstiprina tieši procesa laikā, nevis tikai slavējot rezultātu?
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā jūs varat attīstīt skolēnā neatlaidību mācībās, ir mainīt fokusu no sasniegtā rezultāta uz pašu mācīšanās procesu. Tas īpaši palīdz tiem, kuri cieš no zema pašvērtējuma un mēdz vērtēt sevi tikai pēc atzīmēm.
Tā vietā, lai teiktu: “Lieliski, tu pareizi atrisināji 3.b uzdevumu!” vai “Apsveicu ar B matemātikā!”
Vērtīgāk ir izcelt ieguldīto darbu: “Lieliski — tu visu semestri esi strādājis ļoti centīgi!” vai “Redzi, cik lielu progresu tu esi panācis kopš sākuma!”
Šāda pieeja palīdz skolēnam saprast, ka panākumu psiholoģija mācībās balstās nevis uz perfektiem rezultātiem, bet uz spēju turpināt mēģināt, izmēģināt dažādas pieejas un neatkāpties sarežģījumu priekšā.
Tieši šis process - problēmas sadalīšana, atkārtota pieeju meklēšana un centieni līdz izdošanās brīdim - ir neatlaidības pamatā un veido izaugsmes domāšanu skolēniem.
Jo skolēns iemācās novērtēt ieguldīto darbu, nevis baidīties no kļūdām. Tas stiprina neatlaidību, pašapziņu un ilgtermiņa mācību motivāciju.
Kā izkopt optimismu mācību procesā (un kāpēc tas stiprina neatlaidību mācībās)?
Optimisms ir prasme - nevis rakstura īpašība, ar kuru piedzimst. To var mācīt un iemācīties, un tas būtiski ietekmē to, kā jūs uztverat neveiksmes. Ja neveiksme šķiet beigu punkts, motivācija krītas. Ja to redzat kā pagrieziena punktu - neatlaidība aug.
Skolotāju vidū populārs rīks ir “grit pie”, ko radīja pedagoģe Eimija Ljona. Tas palīdz skolēnam analizēt savas reakcijas, saprast, kas tieši kavē progresu, un mācīties situāciju pārskatīt no pozitīvāka skatpunkta.
Pētījumi apliecina: optimismu var attīstīt ikviens, pat ja sākotnēji esat piesardzīgāks vai vairāk orientēts uz riskiem. Domāšanas pārformulēšana, izaugsmes domāšana un regulāra refleksija ir lieliski rīki, lai veicinātu ilgtermiņa mācību motivāciju.
“Grit pie” ir rīks, kas palīdz analizēt neveiksmi, sadalot to “daļās” jeb cēloņos. Tas māca skolēnam, ka neveiksme nav personiska, bet sastāv no faktoriem, kurus lielākoties var uzlabot, tādējādi veicinot neatlaidību mācībās.
Kas vēl var palīdzēt skolēniem gūt panākumus?
Kad jūsu skolēni ir izveidojuši savu personīgās attīstības plānu ar prasmēm, kuras vēlas attīstīt noteiktā laika posmā, viņiem jāspēj ilgtermiņā koncentrēties un pieturēties pie šī plāna. To varat veicināt arī jūs kā pedagogs, piemēram, nosakot papildu motivatorus - regulāras tikšanās, diskusiju grupas, konsultācijas vai atbalsta materiālus.
Panākumi nav iedomājami bez mērķtiecīga un klātesoša darba. Tas nozīmē, ka mācību laikā skolēnam jāpārtrauc traucējošie faktori un jāfokusējas tikai uz konkrēto uzdevumu. Svarīgi arī palīdzēt skolēniem neizklīst pārāk plašā tematiku lokā. Ja uzmanība tiek sadalīta starp daudziem projektiem vienlaikus, progresēšana kļūst lēnāka. Labāk - koncentrēties uz vienas prasmes apgūšanu un mērķtiecīgu padziļināšanu.
Lietderīga pieeja ir mudināt skolēnus ielūkoties situācijā no pedagoga skatpunkta. Studiju saturs tiek plānots ar noteiktu mērķi - tāpēc vērtīgi, ja viņi apdomā, kāpēc konkrētā tēma tiek apgūta tieši šajā brīdī un kā tā veicina viņu kopējo izaugsmi. Lai skolēni labāk paturētu informāciju, ieteicams īsi atkārtot apgūto gan nodarbības beigās, gan individuāli. Pētījumi rāda:
- ja skolēns nepārskata pierakstus dienas laikā, viņš zaudē ~50% informācijas;
- ja nepārskata nedēļas laikā - ap 65%.
Tāpēc īss pārskats pēc nodarbības ir viens no efektīvākajiem ieradumiem, ko varat ieviest, ja vēlaties stiprināt skolēnu ilgtermiņa mācību rezultātus.
Attīstiet skolēnos izaugsmes domāšanu
Dr. Kerola Dveka pēta konceptu, ko dēvē par izaugsmes domāšanu - ideju, ka mēs varam attīstīt savu smadzeņu spēju mācīties, domāt un risināt problēmas. Viņa uzsver, ka skolēni var pieņemt pieeju “vēl neesmu iemācījies” attiecībā uz prasmēm vai tēmām, kurās viņiem vēl nav izdevies gūt panākumus. Tas nozīmē: neveiksme nav robeža, bet gan pagaidu posms ceļā uz izaugsmi.
Dvekas pētījumi rāda, ka:
- skolēni, kuri uzzina, kā smadzenes mācās un kā tās pielāgojas grūtībām, daudz biežāk turpina censties arī pēc neveiksmes;
- viņi neveiksmi neuztver kā pastāvīgu stāvokli vai spēju trūkumu, bet kā dabisku mācību procesa sastāvdaļu;
- izpratne par smadzeņu elastību palielina ilgtermiņa mācību motivāciju un uzlabo spēju veidot produktīvus mācību ieradumus.
Izaugsmes domāšana ir būtisks priekšnoteikums neatlaidībai mācībās — skolēni, kuri tic, ka var attīstīties, ar lielāku apņēmību turpinās strādāt arī sarežģītos brīžos.
Izaugsmes domāšana - pārliecība, ka spējas var attīstīt ar piepūli un pareizām stratēģijām.
Tā palīdz redzēt neveiksmes kā daļu no mācību procesa, nevis nespēju.
Neatlaidība mācībās un tās nozīme jūsu panākumos
Neatlaidības būtība ir spēja uzsāktu darbu novest līdz galam. Tā ietver gan ilgtermiņa mērķu izvirzīšanu, gan spēju noturēt fokusu (t.sk. saprast, ka multitāskings nestrādā), ignorēt traucēkļus un atgūties pēc neveiksmēm. Mūsdienu pētījumi skaidri rāda: neatlaidība bieži ir precīzāks panākumu prognozētājs nekā talants vai intelekts. Tieši tā nosaka, cik tālu jūs aiziesiet - gan mācībās, gan profesionālajā dzīvē. Taču saprast, kā neatlaidību attīstīt vai mācīt citiem, ne vienmēr ir viegli. Tas prasa ļaut sev (vai skolēniem) kļūdīties, saņemties un mēģināt vēlreiz - un tas bieži ir pretrunā dabiskajai vēlmei meklēt tūlītēju palīdzību.
Neatlaidība rodas cikliskā procesā:
mēģinājums → kļūda → analīze → progress
Turpiniet iepazīt pētījumus, piemērus un stāstus par neatlaidību, jo tie palīdzēs veidot dziļāku izpratni un stiprināt jūsu mācību ieradumus.
Secinājums
Neatlaidība mācībās nav iedzimta īpašība - tā ir prasme, ko var attīstīt ikviens. Spēja izturēt grūtības, analizēt kļūdas un atkal mēģināt ir būtisks priekšnosacījums ilgtermiņa panākumiem. Taču neatlaidība darbojas tikai tad, ja to pavada izaugsmes domāšana, gudri mācību ieradumi un spēja sevi objektīvi izvērtēt. Tāpat svarīgi atcerēties: neatlaidība nav stūrgalvība. Gudrs skolēns prot izvērtēt situāciju, saprast, kad ir jāiegulda vairāk, un kad jāmaina pieeja. Tieši šī līdzsvarotā attieksme - mērķtiecība, elastība un spēja mācīties no pieredzes - veido to, ko patiesi var saukt par panākumu psiholoģiju mācībās. Kad jūs apgūstat šo principu, mācību process kļūst ne tikai produktīvāks, bet arī jēgpilns. Un tas ir stabils pamats izaugsmei visos dzīves posmos.
Rezumēt ar MI
Vai jums patika šis raksts? Novērtējiet rakstu!
Loading...
