Mūsdienu straujajā ritmā bieži dzirdat, cik svarīgi ir spēt darīt vairākas lietas vienlaikus. To dēvē par vērtīgu prasmju komplektu gan mācībās, gan darbā. Taču pētījumi skaidri parāda – multitāskinga mīts mācībās patiesībā kaitē jūsu koncentrēšanās spējām un samazina rezultātus, nevis tos uzlabo.
Multitāskings mācībās – ieradums, kas vairāk traucē nekā palīdz. Lai gan šķiet, ka vienlaikus risināt uzdevumus, atbildēt uz ziņām, fonā klausīties TV vai ritināt sociālos tīklus ir efektīvi, dati rāda pretējo:
- 60% skolēnu sūta īsziņas, kamēr pilda mājasdarbus,
- 50%! skolēnu TV un sociālos medijus uzskata par “neitrālu faktoru”, kas neietekmē viņu rezultātus.
Taču realitātē uzmanības sadalīšana nozīmē, ka smadzenēm nepārtraukti jāpārslēdzas starp uzdevumiem. Un tas nav multitāskings – tā ir ātra uzdevumu pārslēgšana, kas samazina jauno zināšanu apguves kvalitāti un palielina laiku, kas nepieciešams, lai darbu pabeigtu.
Daudzi studējošie maldīgi domā, ka TV fonā vai čatošana palīdz “atvieglot” mācīšanos. Patiesībā tas tikai sniedz komforta sajūtu, bet nepalielina produktivitāti.
Vai tiešām skolēni spēj multitaskot?
Īsā atbilde – nē. Un tas var kļūt par nozīmīgu šķērsli mācību rezultātiem.
Tāpat kā miega trūkums, arī multitāskings ir viena no tām problēmām, ko skolēni mēdz ignorēt… līdz brīdim, kad motivācija krītas un rezultāti sāk stagnēt.
Superprof līdzradītājs un ilggadējs pasniedzējs Marks Makleins savā jaunajā grāmatā analizē, kā veidot iesaistošas un efektīvas nodarbības. Viens no secinājumiem ir nepārprotams: multitāskings mācībās ir ienaidnieks, nevis palīgs.
Ja vēlaties labāk koncentrēties, uzlabot atmiņu un radīt vidi kvalitatīvai mācīšanai, pamats ir viens - viens uzdevums vienā laikā.
Multitāskinga mīts mācībās: kāpēc tas nedarbojas un samazina koncentrēšanos
Multitāskings mācībās bieži tiek uzskatīts par veidu, kā paveikt vairāk īsākā laikā. Taču patiesībā tas strādā pretēji – jūsu smadzenes nav radītas, lai kvalitatīvi veiktu vairākus uzdevumus vienlaikus.
Kāpēc multitāskings mācību laikā nav efektīvs? Kad mēģināt darīt divas vai vairāk lietas paralēli, smadzenēm nākas nepārtraukti pārslēgties starp uzdevumiem. Tas rada:
- kognitīvo pārslodzi,
- samazinātu produktivitāti,
- lielāku kļūdu skaitu.
Pētījumi rāda, ka multitāskings var samazināt produktivitāti līdz pat 40%. Un tas attiecas gan uz mācībām, gan ikdienas darbu.
Uzdevumu pārslēgšana – klusais produktivitātes zaglis. Īsti multitāskings nemaz neeksistē – tā vietā smadzenes ātri pārslēdz uzmanību. Pie tā pieder:
- ziņojumu pārbaudīšana,
- e-pastu lasīšana,
- pārlūkošana sociālajos tīklos,
- pat vienkārša “aizdomāšanās”.
Šī nepārtrauktā uzmanības raustīšana neļauj jums ieiet plūsmas stāvoklī, kurā mācības kļūst efektīvas un patīkamas. Rezultātā:
- samazinās spēja dziļi apgūt jaunu informāciju;
- produktivitāte krītas, pieaug stress un nogurums.
Fokusētas mācības efektivitātei: ko darīt, lai mācības patiešām nestu rezultātu?
1. Strādājiet ar vienu uzdevumu vienlaikus. Tā jūs varēsiet sasniegt dziļāku fokusu, uzlabot atmiņu un strādāt ātrāk.
2. Prioritizējiet uzdevumus. Paveiciet svarīgāko vispirms – tas sniedz skaidrību un samazina stresu.
3. Izslēdziet traucēkļus. Telefona paziņojumi, ziņojumi un sociālie tīkli būtiski grauj uzmanību. Atvēliet tam tikai konkrētu laiku, nevis mācību pārrāvumos.
Šeit būs reāls piemērs no prakses. Proti, Jānis nespēja pabeigt mājasdarbus laikā, un viņa sekmes kritās, tāpēc vecāki piesaistīja privātskolotāju Martu. Jau pirmajā nodarbībā Jānis ieslēdza mūziku, telefons "iečivinājās", un viņš uzreiz atbildēja uz ziņu. Nākamajās minūtēs viņš saņēma vēl vairākus paziņojumus, pie kuriem viņš atkal atgriezās, paralēli sarunājoties arī ar brāli caur domofonu. Rezultātā stundas laikā viņš paveica mazāk nekā pusi no plānotā.
Šis piemērs ļoti spilgti parāda, cik spēcīgi traucēkļi ir viedierīces mācību laikā un cik būtiski multitāskings samazina darba kvalitāti. Katra paziņojuma radītais nelielais dopamīna “atalgojums” mudina turpināt pārbaudīt telefonu vēl un vēl. Tiklīdz saņemat šādu stimulu, atgriezties pie vienmuļa mācību teksta kļūst ievērojami grūtāk - pat ja telefonu fiziski nepieskaraties, doma par ziņojumu jau ir novērsusi jūsu uzmanību.
Zinātne aiz multitāskinga mīta mācībās: kā uzmanības sadalīšana ietekmē jūsu koncentrēšanos
Multitāskinga neefektivitāti pierāda ne tikai dzīves piemēri - pastāv arī ļoti skaidrs zinātnisks pamatojums. Šis process tiek pētīts jau gadiem, un secinājums nemainās: cilvēka smadzenes nav veidotas, lai vienlaikus pilnvērtīgi veiktu vairākus uzdevumus.
Multitāskings “sabojājas” tieši tur - priekšējā prefrontālajā garozā, smadzeņu vadības centrā. Šī zona nepārtraukti izvērtē gan ārējos stimulus, gan iekšējo informāciju un pieņem lēmumu - kuram uzdevumam dot prioritāti. Tajā brīdī aktivizējas atbilstošie neironi, bet pārējie tiek apslāpēti.
Tieši tas notika Jāņa smadzenēs, kad viņš sāka rakstīt eseju, bet tad saņēma ziņu telefonā:
- vadības centrs aktivizēja rakstīšanai piemērotos neironus;
- Jānis sāka rakstīt;
- telefona paziņojums lika sistēmai “pārslēgties”: rakstīšanas uzdevums tika apturēts, aktivizējās neironi, kas nepieciešami ziņas atbildēšanai;
- Jānis atbildēja uz ziņu;
- brīdī, kad viņš mēģināja atgriezties pie rakstīšanas, daļa informācijas jau bija izdzisusi → “Kur es paliku?”
Uzdevumu maiņa jeb task switching izdala dopamīnu - tas īslaicīgi uzlabo smadzeņu darbību un rada pieradumu pie šī “mazā prieciņa”. Tāpēc multitāskings kļūst grūti apturams.
Stenfordas Universitātes pētnieki analizēja multitāskingu vairākus gadus un neatrada nevienu ieguvumu. Taču atrada:
- ja mēģināt darīt divus uzdevumus vienlaikus, tas aizņem par 50% vairāk laika,
- kļūdu skaits dubultojas - īpaši rēķināšanā un tekstos.
1. Novāciet telefonu no redzesloka - pat redzams telefons samazina uzmanību;
2. izslēdziet paziņojumus un pārbaudiet ierīces tikai noteiktos brīžos;
3. lūdziet ģimeni netraucēt mācību laikā;
4. ieplānojiet regulāras īsas pauzes.
Multitāskinga mīts mācībās: kā strukturēt savu laiku, lai mācītos efektīvāk
Kad esat izlēmis, ko tieši jāmācās un kā izmantosiet sev pieejamos rīkus, nākamais solis ir mācību grafika izveide. Ieplānojiet konkrētus mācību laikus savā dienas vai nedēļas plānā - un ievērojiet tos konsekventi.
Laika plānošana nav prasme, ar kuru studenti parasti izceļas, tomēr ieradumus iespējams mainīt salīdzinoši viegli. Ir pieejami dažādi rīki, kas palīdz izveidot stabilu rutīnu. Protams, grafiku var koriģēt, taču centieties to darīt reti. Īpaši sarežģītos priekšmetos sev jādod vairāk laika, nekā sākotnēji šķiet nepieciešams - tieši šeit nozīmīga kļūst neatlaidība un mērķtiecība.
Kad multitāskings mācību laikā tiek aizstāts ar vienam uzdevumam veltītu uzmanību, parādās pavisam cita mācību kvalitāte. Lielus mērķus ir vieglāk sasniegt, ja tos sadala maziem, pārvaldāmiem posmiem - šī pieeja nodrošina ilgtspējīgu progresu.
Protams, multitāskings reizēm šķiet vilinošs, īpaši tad, kad tuvojas termiņš un jāmēģina "sakrāmēt" pēc iespējas vairāk satura. Tomēr realitātē tas bieži rada pārslodzi, traucē koncentrēšanos un samazina darba kvalitāti. Ātri “atķeksējot” daudz uzdevumu, rodas sajūta, ka esat paveicis daudz, bet patiesībā cieš gan ātrums, gan precizitāte.
Ilgtermiņā vislabāki rezultāti rodas tad, kad vienlaikus strādājat tikai ar vienu uzdevumu. Ja domas nav izkliedētas, prāts spēj pilnībā iesaistīties darbā.
Piemēram, rakstot eseju, jūsu prāts var aizklīst pie domām par gaidāmo matemātikas pārbaudījumu. Tas nozīmē, ka uzmanība ir sašķelta, bet mācību efektivitāte - zemāka.
Tāpēc visvērtīgāk ir mācību laikā būt klātesošam un fokusētam, izvairoties no multitāskinga radītās uzmanības sadalīšanas un kognitīvās pārslodzes.
Aizmirstiet multitāskinga mītu mācībās un mācieties efektīvāk ar Superprof
Tagad, kad jūs skaidri saprotat, kā multitāskinga mīts mācībās patiesībā var kavēt jūsu spēju sasniegt akadēmisko potenciālu, ir laiks paskatīties, ko varat darīt, lai nākamais liecības izraksts patiešām atspoguļotu jūsu iespējas.
Ja gatavojaties eksāmeniem - pamatskolas, vidusskolas vai universitātes līmenī - jūsu mācību grafikā, visticamāk, ir vairāki priekšmeti un tēmas, kuras jāpārvalda pietiekami dziļi, lai iegūtu labas atzīmes. Neatkarīgi no tā, ko jūs studējat, jebkuram vērtīgam kursam būs ievērojams darba apjoms, un laika ierobežojums - gan ieskaitēs, gan eksāmenu periodos - ir neizbēgams.
Tieši tāpēc skaidri strukturēts mācību grafiks ir jūsu lielākais sabiedrotais. Tas ļauj sadalīt lielu, šķietami nepārvaramu mācību slodzi mazākos posmos un apgūt to soli pa solim visa semestra laikā. Attīstot ieradumu regulāri mācīties un pārskatīt vielu, jūs nodrošināt nemainīgu progresu - nevis haotisku “skriešanu pakaļ” termiņiem.
Protams, mācību grafiks nav jāievēro akli. Jums jāatstāj vieta arī elastībai - būs brīži, kad prioritātes būs jāmaina, piemēram, jāpārtrauc lasīšana, lai sagatavotu steidzamu uzdevumu vai eksāmena ieskaiti.
Tomēr tieši grafiks palīdzēs jums:
- piešķirt katram priekšmetam nepieciešamo uzmanību;
- izvairīties no pārslodzes;
- saglabāt fokusu un plānot mācības gudri, nevis ļauties destruktīvam multitāskingam;
- izveidot ieradumu, kas uztur stabilu izaugsmi visa gada garumā.
Ņemot vērā visu, ko zinām par multitāskinga kaitīgo ietekmi mācībās, apsveriet iespēju katram priekšmetam atvēlēt savu konkrētu dienu vai mācību bloku. Tas ļaus pilnībā iegrimt vielā un mazinās uzmanības šķelšanos.
Kad izveidosiet pārdomātu mācību grafiku un atteiksieties no multitāskinga, jūs ne tikai studēsiet efektīvāk - jūsu atzīmes to pateiks priekšā pašas!
Rezumēt ar MI
Vai jums patika šis raksts? Novērtējiet rakstu!
Loading...
