Kad domājam par dainām, prātā uzreiz uzplaiksnī senatne, tautasdziesmas un latviešu gudrība, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē. Latviešu dainas ir viens no senākajiem folkloras slāņiem Eiropā – tās glabā mūsu kultūras mantojumu, pasaules uztveri un ikdienas dzīvesziņu. Šie četrrindes dzejoļi, kas gadsimtiem ilgi dzīvojuši cilvēku mutvārdu tradīcijā, ir kļuvuši par latviešu gudrības simbolu un valodas bagātības pamatu. Šīs tautasdziesmas sistematizēja un saglabāja izcilais folklorists Krišjānis Barons, kura izveidotais Dainu skapis pārvērta Latvju Dainas par sakārtotu, mūžīgu kultūras mantojumu, nodrošinot, ka latviešu valodas un tradīciju bagātība tiek saglabāta nākamajām paaudzēm. Barona darbs ne vien apkopoja vairāk nekā 217 000 tautasdziesmu, bet arī sistematizēja tās pēc cilvēka dzīves posmiem, svētkiem, darba ritma un sabiedrības kārtības, radot monumentālu skatījumu uz latviešu kultūru un dzīvesziņu.
Šī unikālā saglabāšanas un kārtošanas sistēma ļauj mūsdienās gan pētniekiem, gan plašākai sabiedrībai iepazīt Latvju Dainas, to saturu un latviešu gudrību, kas dzīvo caur tautasdziesmām un Barona mūža darbu.
Man klintsakmeni neveļat, Man pieminekli neceļat: No latvju dainām tas jau celts, Un nerūsēs šis tautas zelts.
Krišjānis Barons
Dainu skapis – latviešu dainu glabātava un kultūras mantojuma simbols
Dainu skapis tapa 1880. gadā Maskavā pēc Krišjāņa Barona paša rasējuma, kad viņam kļuva grūti kārtot piesūtītās tautasdziesmas papirosu kastītēs. Šis skapis kļuva par neaizvietojamu darba rīku, kas palīdzēja apkopot un sistematizēt latviešu folkloru.
Dainu skapis – svarīgākie vēstures punkti
| 1880 | Dainu skapis izgatavots Maskavā | Izveidots pēc Barona rasējuma |
| 1893 | Skapis atvests uz Latviju | Kļūst par tautasdziesmu kārtošanas darba centru |
| 1940 | Oriģināls nonāk Latviešu folkloras krātuvē | Saglabāšanas nodrošinājums |
| 2014 | Pārvietots uz Gaismas pili | Publiski aplūjojams simbols |
| 2001 | Ierakstīts UNESCO “Memory of the World” | Starptautiska atzinība |
Šobrīd Dainu skapis atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Gaismas pils 5. stāvā. Aplūkojot to, var sajust, kā latviešu gudrība un tautasdziesmas pārtop dzīvajā vēsturē.
Dainu skapja uzbūve un saturs
Dainu skapja lielākā vērtība ir tā saturs – aptuveni 217 996 latviešu dainas, kas ievietotas 70 atvilktnītēs ar 20 sadaļām katrā. Papildus ir vēl trīs lielākas atvilktnes, kurās glabājas:
- Krišjāņa Barona personīgās vēstules;
- iesāktais vārdu rādītājs;
- citi vēsturiski dokumenti.
Divas skapja kopijas atrodas Krišjāņa Barona muzejā, Rīgā un Stankeviču muižā, Krievijā, kur Barons sāka darbu pie dziesmu kārtošanas. Līdz 20. gadsimta beigām skapja saturam bija tikai viena kopija – 516 mikrofilmas, kas glabājās Nacionālās bibliotēkas seifā. Tagad viss kultūras mantojums ir digitalizēts un pieejams vietnē dainuskapis.lv.
“Latvju Dainas” – latviešu tautasdziesmu enciklopēdija
Kad 1893. gadā Krišjānis Barons atgriezās Latvijā, viņš pilnībā nodevās tautasdziesmu kārtošanai un publicēšanai. Rezultātā tapa monumentālais krājums “Latvju Dainas”, kas ir viens no plašākajiem tautasdziesmu krājumiem pasaulē.
“Latvju Dainu” izdošanas posmi
| 1. burtnīca | 1894 | Jelgava |
| 1. sējuma 10. burtnīca | 1898 | Noslēdz pirmo posmu |
| 2. sējums | 1903 | Izdevniecība Pēterburgā |
| 3. sējums (3 grāmatas) | 1904–1909 | Sistematizācija pilnveidojas |
| 4. sējums | 1910 | Dziļāka tematiskā kārtība |
| 5.–6. sējums | 1915 | Noslēdz krājuma pamatu |
Kopumā tika publicēti 217 996 teksti uz 6265 lappusēm. Barons ar savu folkloras izpratni izveidoja sistēmu, kurā tautasdziesmas sadalītas pēc cilvēka dzīves posmiem, darbiem, svētkiem un tikumiem.
Latvju Dainas un to nozīme latviešu kultūrā
Latvju Dainas ir pirmais pilnīgais latviešu tautasdziesmu izdevums, kas pierāda, ka Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņas zemnieki veido vienotu latviešu tautu ar savu raksturu, kultūru un vēsturi.
Šīs dziesmas saglabā:
- skaistu poētisko valodu;
- latviešu gudrību;
- rituālu aprakstus un dzīvesziņu.
Tautasdziesmas izpaužas caur četrrindēm, trohaja un daktila pantmēriem, bieži saturot “rituāla komentārus”, kas palīdz organizēt ģimenes un gadskārtu svētkus, kā arī izskaidrot veicamo darbību nozīmi.
Latvju Dainu struktūra un tematika
| 1.–3. sējums | Cilvēka mūža posmi: bērna gaidīšana, dzemdības, audzināšana, jaunība, precības, vecums, nāve |
| 4.–5. sējums | Darba dziesmas, sabiedrības un šķiru attiecību dziesmas, kara dziesmas, gadskārtu svētku dziesmas, mītiskās dziesmas |
| 6. sējums | Nerātnās dziesmas |
Latviešu tautasdziesmu mitoloģija ir arhaiska, saistīta ar ikdienas dzīvi un zemkopja saimnieciskajām gaitām, un tā tiek uzskatīta par nozīmīgu avotu starptautiskajā indoeiropiešu aizvēstures pētniecībā.
Krišjānis Barons – personiskā biogrāfija un dzīves ceļš folkloras un latviešu dainu saglabāšanā
Krišjānis Barons (1835–1923) dzimis Kurzemē Struteles muižā, vagara Jura un Enģeles Baronu ģimenē, astotais bērns. Agrīnā bērnībā viņš dzīvoja Īles muižā, bet deviņu gadu vecumā zaudēja tēvu. Rūpes par viņu uzņēmās vecākā māsa Kristīne un svainis Kronbergs, vēlāk pie ģimenes atgriezās arī māte.
Krišjāņa Barona izglītība un jaunība bija cieši saistīta ar folkloras un latviešu dainu iepazīšanu. Skolas gaitas viņš uzsāka Dobelē (1843), turpināja Dundagas Kubeles pagastskolā un no 1847. gada Ventspils elementārskolā un apriņķa skolā. No 1852. līdz 1856. gadam mācījās Jelgavas ģimnāzijā, kur guva labu filoloģisko pamatu. Pēc tam studēja Tērbatas universitātē matemātiku un astronomiju, vienlaikus aktīvi piedaloties latviešu studentu pulciņa darbībā, kas veicināja viņa interesi par tautasdziesmām un latviešu gudrību.
1862. gadā Barons ieradās Pēterburgā, kur kopā ar J. Alunānu un K. Valdemāru darbojās laikrakstā Pēterburgas Avīzes. Viņa publicistiskā darbība un aktivitātes latviešu sabiedrībā noveda pie policijas uzraudzības, kas turpinājās visu dzīvi. Pēc laikraksta slēgšanas 1865. gadā Barons strādāja par tulku un sastādīja bibliogrāfiskos rādītājus par Baltijas novadu iedzīvotājiem.
1863. gadā Barons pārcēlās uz Maskavu, kur strādāja par mājskolotāju muižnieka Ivana Stankeviča ģimenē, vienlaikus iesaistoties Maskavas latviešu folkloras un literārās dzīves pasākumos. No 1878. gada viņš pārņēma F. Brīvzemnieka iesākto latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbu. Viņš kļuva par etnogrāfijas nodaļas līdzstrādnieku Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrībā, kā arī strādāja par vācu valodas skolotāju Marijas sieviešu ģimnāzijā.
1864. gadā Barons pārcēlās uz Rīgu un pilnībā nodevās folkloras un latviešu dainu saglabāšanai. No 1894. līdz 1915. gadam iznāca viņa sakoptās “Latvju dainas” sešos sējumos, apkopojot 217 996 tautasdziesmas – šis darbs kļuva par monumentālu kultūras mantojumu, kas saglabā latviešu gudrību un tautas dzīvesziņu nākamajām paaudzēm.
No 1909. gada K. Barons dzīvoja Vecmīlgrāvī Burtnieku pilī kopā ar dzīvesbiedri Dārtu. Sava mūža nogali viņš pavadīja Rīgā un mira 1923. gada 8. martā. K. Barona dzīves ceļš apliecina, ka latviešu dainas un folklora nav vienkārši pagātnes relikvijas, bet dzīvs kultūras mantojums, kas turpina iedvesmot mūs šodien.
Krišjāņa Barona muzejs – latviešu dainu un folkloras mantojuma dzīva vieta
Krišjāņa Barona muzejā jūs varat iepazīt vidi, kurā dzīvojis Dainu tēvs, uzklausīt Baronu dzimtas stāstus un uzzināt, kā Krišjāņa Barona un jaunlatviešu atstātais kultūras mantojums dzīvo mūsdienās. Uz dzīvokli, kas atradās toreizējās Suvorova ielas trešajā namā, Barons pārcēlās 1919. gadā no Burtnieku mājas Vecmīlgrāvī. 1914. gada vasarā zaudējis sievu, viņš pieņēma vedeklas Līnas aicinājumu dzīvot kopā ar ģimeni un mūža nogali pavadīja sava dēla, ārsta un Latvijas Universitātes profesora Kārļa Barona ģimenē. Kārlis Barons tiek uzskatīts par stomatoloģijas pamatlicēju Latvijā.
Apmeklētāju uzmanību piesaista Barona istaba – vide, kurā aizritējuši izcilā folklorista pēdējie četri dzīves gadi (1919–1923). Šeit aplūkojama arī Dainu skapja kopija, kuras oriģināls satur 19. gadsimta beigās rokrakstā fiksētas latviešu tautasdziesmas un citas latviešu dainas, saglabājot folkloras un latviešu gudrības vērtības. Muzejs aktīvi sadarbojas ar dažādām nevalstiskajām organizācijām un Sabiedrības integrācijas fondu, piedāvājot nodarbības bērniem ar īpašām vajadzībām, mazākumtautību skolēniem un citām sabiedrības grupām. Pastāv regulāra un cieša sadarbība arī ar N. Stankēviča un Krišjāņa Barona muzeju Belgorodas apgabala Muhouderevkā.
Muzejā rīkotie pasākumi, lekcijas un ekskursijas veltītas tradicionālās folkloras, latviešu dainu un tautasdziesmu popularizēšanai, kā arī Krišjāņa Barona dzīves un darba izpētei. Regulāri tiek organizēti tematiskie folkloras vakari, kuros apmeklētāji var iepazīt gan gadskārtu ieražas, gan citas kultūras tradīcijas.
Dainu nozīme mūsdienu latviešu valodā un kultūrā
Mūsdienās latviešu dainas turpina būt neatņemama valodas un kultūras sastāvdaļa. Tās saglabā senās tautas gudrības, dzīvesziņu un pasaules uztveri, vienlaikus iedvesmojot mūsdienu literatūru, mūziku un mākslu. Dainu ritms, četrrindu forma un poētiskā valoda palīdz uzturēt saikni ar tautas identitāti un latviešu valodas bagātību.
Dainas joprojām dzied Dziesmu un Deju svētkos, iedvesmo teicienus un izteicienus ikdienā, un caur tām saglabājas vērtības, kas svarīgas arī mūsdienās – darbs, godīgums, mīlestība un dabas ciklu apziņa. Digitālajā laikmetā dainas tiek pētītas, digitalizētas un padarītas pieejamas plašai sabiedrībai, apliecinot, ka folklora spēj runāt arī ar mūsdienu cilvēku. Latviešiem ir ar ko lepoties – dainas ir dzīvs kultūras mantojums, kas turpina mācīt, vienot un iedvesmot, saglabājot mūsu valodas un tautas gudrības dziļumu nākamajām paaudzēm.
Secinājums
Latviešu dainas ir daudz vairāk nekā tikai folkloras mantojums – tās ir mūsu valodas, kultūras un nacionālās identitātes kodols. Tajās glabājas latviešu gudrība, kas atspoguļo gan praktisko dzīvesziņu, gan garīgo vērtību sistēmu, kas caurvijusi tautas dzīvi gadsimtu gaitā. Krišjāņa Barona darbs, iemūžinot un sistematizējot tautasdziesmas monumentālajā krājumā Latvju Dainas un Dainu skapī, ir nozīmīgs ieguldījums ne tikai Latvijas, bet arī pasaules kultūras vēsturē.
Mūsdienās šis kultūras mantojums ir pieejams ikvienam – gan klātienē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, gan digitāli, ļaujot jums personīgi izzināt un sajust tautasdziesmu spēku. Dainas turpina iedvesmot gan valodniekus un pētniekus, gan tos, kuri meklē saikni ar savām saknēm. Mums, latviešiem, patiesi ir ar ko lepoties – ar tautasdziesmu bagātību, ar Krišjāņa Barona neatlaidīgo darbu un ar to, ka šis kultūras mantojums turpina dzīvot, runāt un iedvesmot arī mūsdienās.
Vai jums patika šis raksts? Novērtējiet rakstu!
Loading...
