Ķīmija ir zinātne, kurā sastopami desmitiem sarežģītu jēdzienu un svešvārdu. Nav brīnums, ka dažkārt tie šķiet mulsinoši un pat attur no mācību grāmatas atvēršanas.
Taču sarežģītais kļūst vienkāršāks, ja soli pa solim apgūst svarīgākos ķīmiskos terminus. Tie nav nepieciešami tikai zinātniekiem vai inženieriem. Šie jēdzieni palīdz ikvienam saprast, kā darbojas pasaule ap mums – sākot ar sprakšķošiem eksperimentiem laboratorijā līdz pat procesiem, kas notiek jūsu ikdienā.
Ķīmija ir valoda, kurā daba mums stāsta savus noslēpumus.
Karls Frīdrihs Mors
Tāpēc, ja jūs gatavojaties skolā apgūt ķīmiju vai vēlaties atsvaidzināt zināšanas pirms eksāmeniem, šis ceļvedis būs labs sākumpunkts. Un pat ja domājat, ka jau zināt visu, jūs noteikti atradīsiet ko jaunu un pārsteidzošu!
Ķīmiskie termini: vielu uzbūves pamati
Sāksim ar pamatiem. Ķīmija ir zinātne par vielu uzbūvi un pārvērtībām, un, lai to izprastu, ir jāzina daži būtiski ķīmiskie termini. Šie jēdzieni ir kā ķīmijas zinātnes valoda, kas ļauj saprast vielu īpašības un reakciju nosaukumus.
Atoms, elements, molekula un savienojums – tie ir četri galvenie vārdi, kas jāzina ikvienam.
- Elements (piemēram, dzelzs vai skābeklis) ir tīra viela, ko vairs nevar sadalīt vienkāršākās vielās. To veido tikai viena veida atomi.
- Atoms ir mazākā vielas daļiņa, kas saglabā elementa īpašības.
- Molekula veidojas, kad divi vai vairāki atomi saistās kopā. Piemēram, divi skābekļa atomi O₂ ir molekula.
- Savienojums ir molekula, kurā apvienoti dažādi elementi. Piemēram, ja pie skābekļa (O₂) pievieno oglekļa atomu (C), rodas CO₂ jeb oglekļa dioksīds – viela ar savām īpašām īpašībām.
Šie ķīmiskie termini ir pirmie soļi, lai izprastu, kā darbojas vielu pasaule. Tie palīdz atšķirt, kā vielas uzvedas, kādas ir to īpašības un kā tās piedalās dažādās reakcijās.
Ķīmiskie termini: atomu daļiņas un saites
Lai izprastu vielu uzbūvi un to, kā notiek ķīmiskās reakcijas, ir jāskatās vēl mazākos mērogos – atomu daļiņās. Atoms sastāv no kodola un elektroniem, kas riņķo ap to. Kodols satur protonus (ar pozitīvu lādiņu) un neitronus (bez lādiņa), bet elektroni ir negatīvi lādētas daļiņas.
Tieši elektroni nosaka, kā atomi savstarpēji mijiedarbojas un veido ķīmiskās saites. Ir divi galvenie ķīmiskie termini, kas apraksta šo procesu:
- Kovalentās saites – kad divi atomi dalās ar vienu vai vairākām elektronu pāriem.
- Joniskās saites – kad viens atoms atdod elektronu otram. Šādā gadījumā donors kļūst par pozitīvi lādētu jonu, bet pieņēmējs – par negatīvu jonu.
Ķīmijas zinātnes valoda šeit palīdz saprast vielu īpašības – piemēram, kāpēc metāli mēdz atdot elektronus un veidot pozitīvus jonus.
Kovalentā saite veidojas, kad atomi dalās ar elektroniem, savukārt jonu saite rodas, kad viens atoms atdod elektronu citam, izveidojot jonus ar pretējiem lādiņiem.
Ķīmiskie termini: vielu stāvokļi un savienojumi
Kad pamatjēdzieni ir apgūti, ir laiks pievērsties biežāk lietotajiem ķīmiskajiem terminiem, kas ļauj jums labāk izprast vielu uzvedību.
Vielas var atrasties dažādos vielu stāvokļos, un šo stāvokļu maiņu nosaka siltums un spiediens:
- Gāzes – vielas bez noteiktas formas un tilpuma.
- Šķidrumi – vielas ar noteiktu tilpumu, bet bez konkrētas formas.
- Cietvielas – stabilākas vielas ar noteiktu formu un tilpumu, kuru molekulas ir cieši sakārtotas.
Vielas var būt tīri elementi, savienojumi vai maisījumi. Ķīmijā maisījums nozīmē, ka divi vai vairāki elementi vai savienojumi ir apvienoti, taču nav ķīmiski saistīti kā savienojumā.
Daži būtiski ķīmiskie termini saistībā ar vielu īpašībām un savienojumiem:
- Ogleūdeņraži – organiskie savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi.
- Polimēri – lieli molekulāri savienojumi (dabīgi vai sintētiski), kas sastāv no daudziem atkārtotiem mazākiem vienumiem.
- Sāļi – jonu savienojumi ar neitrālu lādiņu, kuros pozitīvi un negatīvi joni līdzsvaro viens otru.
Īpaši svarīga ķīmijas zinātnes valodas daļa ir skābes un bāzes (sārmi). Skābes satur ūdeņradi, ūdens vidē atbrīvo protonus un veido pozitīvus jonus, savukārt bāzes ūdenī veido negatīvus jonus. Tie ir pretmeti, kas ķīmiskajās reakcijās bieži sastopami kopā.
| Gāze | Nav noteiktas formas un tilpuma | Skābeklis (O₂), oglekļa dioksīds (CO₂) |
| Šķidrums | Nav noteiktas formas, bet ir noteikts tilpums | Ūdens (H₂O), etanols (C₂H₅OH) |
| Cietviela | Noteikta forma un tilpums, molekulas cieši sakārtotas | Nātrija hlorīds (NaCl), dzelzs (Fe) |
Vielas stāvoklis – gāze, šķidrums vai cietviela – nosaka, cik brīvi molekulas kustas un mijiedarbojas, ietekmējot vielu īpašības, reakciju nosaukumus un rezultātu ķīmiskajās reakcijās.
Ķīmiskie termini: ķīmiskās reakcijas un procesu pamati
Lai saprastu laboratorijas eksperimentus un ķīmiskās reakcijas, ir jāzina daži būtiski ķīmiskie termini:
- Reaktants – viela, kas piedalās reakcijas sākumā.
- Katalizators – viela, kas veicina reakciju, bet pati nemainās.
- Produkts – viela, kas rodas reakcijas beigās.
Endotermiskas reakcijas – patērē enerģiju.
Eksotermiskas reakcijas – atbrīvo enerģiju.
Svarīgākie reakciju nosaukumi un to īss skaidrojums:
| Oksidēšana | Reakcija, parasti ar skābekli, kurā atoms zaudē elektronus. |
| Samazināšana | Elektronu pievienošana atomam (pretstats oksidēšanai). |
| Destilācija | Maisījuma šķidruma atdalīšana, izmantojot iztvaikošanu un kondensāciju. |
| Termiskā sadalīšana | Savienojuma sadalīšana divās vai vairākās vielās, siltuma iedarbībā. |
| Titrlēšana | Metode, ar ko nosaka citas šķīduma koncentrāciju, zinot viena šķīduma koncentrāciju. |
Šie ķīmiskie termini palīdz saprast, kā vielu īpašības nosaka reakciju gaitu un rezultātu, kā arī ļauj droši orientēties ķīmijas zinātnes valodā.
Ķīmiskie termini: mērījumi un periodiskā tabula
Lai pilnvērtīgi saprastu ķīmijas eksperimentus un reakcijas, svarīgi ne tikai zināt atomu uzbūvi un vielu stāvokļus, bet arī pareizi mērīt un aprēķināt vielu daudzumus. Šie termini ir neatņemama ķīmijas zinātnes valodas daļa:
- Periodiskā tabula – elementi sakārtoti pēc atomskaita. Izgudrots Dmitrija Mendeļejeva.
- Atomskaits – protonu skaits atomā (elektroni vienādi).
- Masas skaits – protonu un neitronu summa.
- Pārejas elements – elementi 3.–12. grupā, saukti arī par pārejas metāliem.
- Mols – vienība vielas daudzuma noteikšanai; viens mols jebkuras vielas satur tādu pašu atomu skaitu kā cits mols.
- Reaktivitāte – vielas spējas reaģēt ar citu vielu. Saliekot vielas pēc reaktivitātes, iegūst reaktivitātes secību.
Lai pierakstītu ķīmisko procesu, bieži lieto ķīmiskās vienādojumu formu, kas rāda, kuri reaktanti piedalās un kādi produkti rodas.
Svarīgs ir arī pH skalas jēdziens – tā nosaka, cik viela ir skāba vai bāziska. Skala svārstās no 0 līdz 14:
- Skābākās vielas – zemākais skaitlis.
- Bāziskākās vielas – augstākais skaitlis.
- Neitrālas vielas – pH 7.
Ķīmiskie termini: svarīgākie ķīmijas instrumenti
Lai pilnvērtīgi izprastu ķīmijas zinātnes valodu un eksperimentus, jāzina arī galvenie ķīmijas instrumenti:
- Bunsena degklucis – sniedz siltumu un liesmu ķīmiskajiem eksperimentiem; bieži viens no spilgtākajiem augstskolas vai vidusskolas ķīmijas brīžiem.
- Trīsstūris un sieta plāksne – novieto virs Bunsena degkļa, lai turētu mēģenes vai kolbas ar vielām un šķīdumiem.
- Mēģene – plāns stikla trauks, kurā glabā un pārbauda šķīdumus. Vārošā mēģene ir lielāka mēģene, kur var vārot vielas.
- Buretes – mēģenēm līdzīgs instruments ar mērogojumu un stiprinājumu, lai pilinātu šķīdumu. Galvenokārt lieto titrlēšanai.
- Plastmasas sūklīši un pipetes – mazs instrumentiņu komplekts šķidrumu pārvietošanai; izmanto arī bioloģijā un medicīnā.
Šie instrumenti ļauj saprast, kā vielu īpašības un reakciju nosaukumi īstenojas praksē. Ķīmija ietekmē mūs ik dienu, un pazīstot šos instrumentus, jūs vieglāk orientēsieties laboratorijā.
Tie ļauj droši un precīzi veikt ķīmiskās reakcijas, novērot vielu īpašības un praktiski pielietot ķīmiskos terminus.
Secinājums
Kāda ir jūsu sajūta, izlasot šo ceļvedi? Vai joprojām šķiet, ka ķīmija ir pārāk sarežģīta, vai, gluži pretēji, tā kļuvusi vieglāk izprotama, nekā sākumā domājāt? Šis raksts iepazīstināja jūs ar svarīgākajiem ķīmiskajiem terminiem, vielu īpašībām, reakciju nosaukumiem un pamata instrumentiem laboratorijā. Jūs uzzinājāt, kā definēt reaktantus, produktus un katalizatorus, kā atšķirt endotermiskas un eksotermiskas reakcijas, kā saprast vielu stāvokļus un interpretēt pH skalu. Tāpat tika apskatīta periodiskā tabula, atomu un molekulu uzbūve, kā arī svarīgākās ķīmijas laboratorijas ierīces. Iepazīstot šīs pamatiemaņas un ķīmijas zinātnes valodu, ķīmija kļūst ne tikai saprotamāka, bet arī daudz aizraujošāka – tā parādās visapkārt ikdienā, no gāzētajiem dzērieniem līdz tehnoloģijām un dabas procesiem. Tagad jums ir pamats, lai droši turpinātu izzināt šo aizraujošo zinātni un veikt savus pētījumus vai eksperimentus.
Vai jums patika šis raksts? Novērtējiet rakstu!
Loading...
