Ķīmija bieži vien šķiet sarežģīta, taču, ja jūs meklējat iedvesmu, tad esat īstajā vietā. Ķīmijas pamati ir klātesoši visapkārt – gan dabā, gan cilvēka radītajā vidē. Ja jūs veltītu mirkli pārdomām, kļūtu skaidrs, ka gandrīz viss, kas notiek vai pastāv mums apkārt, ir cieši saistīts ar ķīmijas atklājumiem. Kad jūs ieslēdzat spuldzi, darbībā ir ķīmija. Kad uzpildāt degvielu automašīnai, atkal sastopaties ar ķīmiju. Pat tad, kad cepjat olu, jūs ar savām acīm vērojat, kā notiek ķīmiska reakcija.
Viss ir ķīmija, un ķīmija ir viss.
Jūlijs Lotars Meijers

Patiesībā ir grūti izrvērtēt, cik nozīmīgi ir ķīmijas pamatlikumi mūsu ikdienā. Arī jūs pats esat veidots no atomiem un molekulām – tieši tiem, kurus pēta ķīmija. Ar šo likumu palīdzību darbojas visa bioloģija: pateicoties ķīmiskajiem procesiem jūs varat elpot, redzēt, kustēties un uzņemt uzturu. Ja jums kādreiz šķiet, ka ķīmijas pamati skolā ir sarežģīti, garlaicīgi vai pat lieki, atcerieties – nav nekā fundamentālāka par to, ko jūs tur apgūstat. Ķīmija nav bezjēdzīga. Gluži pretēji – tā sniedz atslēgu pasaules izpratnei un ļauj atklāt aizraujošos ķīmijas noslēpumus.
Lai to pierādītu, mēs piedāvājam ieskatu zinātnē, kas nav tikai formulas un teorijas, bet arī jūsu ikdienas sastāvdaļa. Ikdienas ķīmija parāda, ka reālajā dzīvē šī zinātne ir gan praktiska, gan aizraujoša – tā atklāj pasauli pavisam jaunā gaismā.
Ķīmijas pamati: svarīgākie jēdzieni
Apskatīsim dažus no svarīgākajiem ķīmijas pamatu jēdzieniem, kurus jums būs jāapgūst – tās lietas, ko ikviens zinātnieks uztver par pašsaprotamām. No kurienes sākt? Protams, no elementu periodiskās tabulas.

- Periodiskā tabula. Droši vien esat to redzējuši katrā laboratorijā vai ķīmijas klasē, kur esat bijuši. Neviena ķīmijas nodaļa nav pilnīga bez tās. Bet kāds ir tās mērķis? Vai esat dzirdējuši par elementiem? Tie ir tīrie vielu veidi, ko apzīmē ar tādiem nosaukumiem kā skābeklis, slāpeklis, ogleklis vai kālijs. Šīs vielas nevar reducēt uz kaut ko citu – tieši šie elementi arī redzami periodiskajā tabulā. Tabula ir sakārtota pēc katra elementa reaktivitātes – no vismazāk reaģējošā līdz visvairāk reaģējošajam – un pēc atomu skaita. Atcerieties šo kārtību, jo to jūs sastapsiet visur.
- Ķīmiskās reakcijas. Tomēr fiziskās ķīmijas pamats ir ķīmiskā reakcija. Tā ir lieta, kas notiek, kad jūs grauzdējat maizi, elpojat, iededzat uguni vai vispār darāt kaut ko. Tieši to jūs pētāt klasē. Viss apkārt mums sastāv no atomiem un molekulām, kas savstarpēji savienojas ar ķīmiskām saitēm, veidojot savienojumus. Tomēr šie molekulārie savienojumi nekad nav pilnīgi stabili – tie mainās, ja pievieno siltumu vai kādu citu vielu. Kad šie savienojumi mainās, un molekulas, joni vai elektroni pārkārtojas, mēs to saucam par ķīmisku reakciju.
- Skābes un bāzes. Noteikti esat sastapušies ar skābēm un bāzēm. Daži no mums tās lieto ikdienā – piemēram, citronus vai etiķi, kas ir skābi. Bāzes var būt mazāk pazīstamas, bet, ja esat mazgājuši rokas ar ziepēm vai izmantojuši balinātāju, jūs jau esat saskārušies ar bāzi (bieži sauc par sārmu). Ķīmijas teorija skaidro, ka reakcijās skābes atdod protonu, bet bāzes to saņem. Šis, šķietami vienkāršais process, patiesībā ir galvenais iemesls, kāpēc pastāv atšķirības starp skābēm un bāzēm.
Ja vēlaties padziļinātāk izprast šos jēdzienus, iesakām iepazīties ar mūsu rakstu par svarīgākajiem ķīmijas pamatu jēdzieniem!
Daži svarīgākie ķīmijas pamatu termini
Kā jau jūs droši vien zināt,tad šī zinātne ir pilna ar teorētiskiem un analītiskiem terminiem, kurus vienkārši ir jāapgūst, sēžot pie mācību grāmatas. Ja vēlaties kļūt par veiksmīgu ķīmiķi, tas ir neatņemams solis – un mēs visi zinām, ka tā dažkārt ir vismazāk aizraujošā mācīšanās daļa. Vai jūs zināt, kas ir polimērs vai ogļūdeņradis? Vai protat atšķirt kovalento saiti no jonu saites? Vai jums ir priekšstats, kas ir katalizators vai ķīmiskais produkts, vai ko nozīmē oksidācija, destilācija vai titratācija? Lai jums būtu vieglāk orientēties, mēs esam sagatavojuši terminu vārdnīcu ar svarīgākajiem ķīmijas pamatu terminiem. Tajā ir apkopoti būtiskākie jēdzieni, kas jums noderēs gan, ja vēlaties izprast ķīmisko struktūru, gan vielu stāvokļus, gan arī savos pirmajos ķīmijas pamatu eksperimentos.
Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.
Nepieciešamais aprīkojums jūsu ķīmijas pamatu komplektā
Runājot par eksperimentu veikšanu, jūs daudz nevarēsiet paveikt bez pareizajiem instrumentiem. Droši vien esat kādreiz domājuši, kāpēc ķīmijas laboratorija ir tik pilna ar ierīcēm un rīkiem, ko nekad neesat redzējuši ārpus šīs telpas. Atbilde ir vienkārša: lai veiktu ķīmijas pamatu eksperimentus efektīvi un, galvenais, droši, nepieciešami dažādi instrumenti.

Pamatierīce jebkurā ķīmijas laboratorijā ir Bunsena deglis – gāzes plūsma, kas rada ļoti karstu, tīru un skaidru liesmu. Siltums bieži izraisa ķīmiskas vai fiziskas pārmaiņas, kuras jūs vērojat un analizējat, tāpēc Bunsena deglis ir kļuvis par galveno instrumentu mūsdienu ķīmijā.
Lai pētītu ķīmiskos procesus, jums var būt nepieciešami mēģenes, kolbas, pipetes un buretes, kā arī aizsargbrilles un cimdi, lai nodrošinātu drošību.
Lai izprastu vielas sastāvu, ar kuru strādājat, noderēs arī instrumenti, piemēram, lakmusa papīrs, termometrs un molekulārais modelis.
Pilnu sarakstu ar nepieciešamo ķīmijas pamatu aprīkojumu varat atrast mūsu īpašajā rakstā par šo tēmu.
Nozīmīgākie ķīmiķi un viņu ieguldījums ķīmijas pamatos
Vai jūs zinātu, par ko mēs runājam, ja pieminētu Antuānu Lavuazjē, Džonu Daltonu vai Jensu Jākobu Bercēliusu? Kā ar Dmitriju Ivanoviču Mendeļejevu vai Alfrēdu Bernhardu Nobelu? Vai vārds Linuss Paulings jums kaut ko izsaka? Visiem šiem cilvēkiem ir kaut kas kopīgs – viņi ir vieni no nozīmīgākajiem ķīmiķiem, kas jebkad dzīvojuši! Vai esat kādreiz aizdomājušies, kurš atklāja ķīmiskos elementus vai kā visas šīs teorijas par ķīmisko īpašību un analīzi nonāca jūsu mācību grāmatās? Par to jāpasaka paldies (vai varbūt jāizsaka kāds pārmetums) šiem cilvēkiem.
Jenss Jākobs Bercēliuss bija tas, kurš 19. gadsimtā izstrādāja simbolus un formulas, ko mēs izmantojam līdz pat šai dienai. Pateicoties viņam, ķīmija kļuva daudz skaidrāka un vieglāk apgūstama gan studentiem, gan zinātniekiem.
No astoņpadsmitā gadsimta cilvēki ir aizrāvušies ar domāšanu, rakstīšanu un eksperimentiem, lai saprastu, - kas patiesībā notiek, kad uzkarsē gāzes vai kā īsti izskatās ķīmiskās saites. Jūsu ķīmijas pamatu mācību grāmata nav nokritusi no debesīm – cilvēki ir strādājuši, lai attīstītu šīs idejas, un viņu ieguldījums zinātnē ir bijis neticami nozīmīgs.
Šeit iepazīties, kas bija šie cilvēki un kuri ir visnozīmīgākie ķīmiķi visos laikos.
Ķīmijas pamati: zinātnieki, kas mainīja pasauli
Kā jau minējām, viss apkārt mums ir ķīmija – sākot no medikamentiem līdz lietām, ko izmantojam pārtikas audzēšanā. Vērts atkārtot: viss, ko jūs pieskaraties, ir ķīmiskā procesa rezultāts. Piemēram, apskatiet ekrānu, uz kura lasāt šo tekstu. No kā tas sastāv? Kā tas rāda šos vārdus, kurus jūs tagad redzat? Kā tas ir kļuvis tik mazs – ja salīdzina ar milzīgajiem televizoru ekrāniem pirms desmit gadiem?
Šie ir jautājumi par ķīmijas pamatiem, un šis ekrāns ir veidots no ķīmiskajiem savienojumiem, kas radušies pateicoties rūpīgiem eksperimentiem. Par šo tehnoloģiju jāpasaka paldies Džordžam Grejam (George Robert Gray). Viņa ķīmijas pētījumi mainīja ne tikai to, kā mēs lasām informāciju, bet arī to, kā sazināmies ar draugiem un ģimeni, kā pērkam lietas un strādājam. Nekas no tā nebūtu iespējams bez Dž. Greja izgudrotā ekrāna, kas ļāva mums ielikt datorus kabatās!
No radioaktīvajiem elementiem, kas ārstē vēzi, līdz plastmasai, kurā iepakojam visu – šajā rakstā varat uzzināt par dažiem no visietekmīgākajiem zinātniekiem un viņu ķīmiskajiem atklājumiem, kas mainījuši mūsu dzīvi, un par to, kā tie saistās ar ķīmijas pamatiem.
Džordžs Grejs veica pētījumus par ķīmiskajiem savienojumiem, kas ļāva radīt mazus un efektīvus displejus. Pateicoties viņam, mūsdienu tehnoloģijas – no viedtālruņiem līdz portatīvajiem datoriem – kļuva iespējamas, demonstrējot, cik liela nozīme ir ķīmijas pamatiem ikdienas dzīvē.
Ķīmijas pamati: viss, kas jāzina par šo zinātni
Ķīmija nav tikai teorija vai formulas, ko mācāmies klasē – tā ir zinātne, kas ietekmē visu mūsu ikdienu. Apgūstot ķīmijas pamatus, jūs saprotat, kā darbojas apkārtējā pasaule, no ēdiena un dzērieniem līdz tehnoloģijām un dabai. Zināšanas par elementiem, ķīmiskajām reakcijām, skābēm un bāzēm, kā arī par nozīmīgākajiem atklājumiem ļauj ne tikai labāk saprast zinātni, bet arī novērtēt tās ietekmi uz mūsu dzīvi. Ķīmijas pamati palīdz jums atklāt pārsteidzošos sakarus starp ikdienas lietām un zinātnes principiem, parādot, ka ķīmija ir visur – un tieši tā padara šo zinātni tik aizraujošu.