Kad domājam par sportošanu, tas ne vienmēr mums izraisa pozitīvas izjūtas. Tomēr ir daudz pētījumu par to, kā fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē mūsu garīgo veselību.
Kas īsti ir fiziskā labsajūta?
2025. gadā diskusijās bieži tiek lietoti tādi termini kā fiziskā labsajūta un fiziskā un garīgā veselība, jo mēs kā sabiedrība arvien vairāk apzināmies, ka vissvarīgākais solis ceļā uz garīgo labklājību un laimi tiek sperts caur fizisko jomu. Nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, smadzenēs izdalās endorfīni, kas ir ķīmiskās vielas, kuras liek mums justies laimīgākiem un relaksētākiem. Fiziskā labsajūta būtībā ietver visus aspektus, kā mēs to izmantojam savā dzīvē un kopējā labklājībā. Tas, kā mēs atrodam un veltām laiku fiziskām aktivitātēm, kā mēs ēdam, lai uzturētu enerģijas līmeni un maksimāli izmantotu savu dienu, un kā mēs pasargājam savu dzīvi no pārslodzes darbā, ir fiziskās labklājības daļa.
Kāpēc vajadzētu rūpēties par fiziskajām aktivitātēm un veselību?
Svarīgākais iemesls, kāpēc vajadzētu rūpēties par savu fizisko labsajūtu, ir tas, ka, lai arī cik ļoti mēs visi domājam, ka pazīstam sevi un zinām, kas mūs padara laimīgus, fiziskās aktivitātes un veselība nešaubīgi uzlabo garīgo veselību. Mums to allaž stāsta kopš mazotnes, un, lai gan ir viegli sabiedrībā to pilnībā izslēgt un pavadīt laiku, koncentrējoties tikai uz darbu, un ārpus tā brīvo laiku veltīt tikai atpūtai un spēku atgūšanai, tas ir vieglākais veids, kā to izdarīt, un visbiežāk tas ierobežo jūsu garīgo veselību.
Protams, ir ļoti grūti atrast motivāciju, lai pēc smagas darba dienas pieceltos un dotos skriet vai pusdienu pārtraukumā aizvilkt sevi uz sporta zāli. Diemžēl tieši tas to padara vēl svarīgāku, jo atalgojums par fizisko aktivitāti ir endorfīni, ko tā nodrošina, un tāpēc jūs vēlēsieties darīt vēl vairāk, bet sēdēšanai un darbam birojā būs pretējs efekts. Tomēr, nepievērst īpašu uzmanību fiziskās labsajūtas uzturēšanai, visticamāk, kavēs jūs kļūt par iespējami labāko sevis versiju.
Kādi pētījumi ir veikti par fizisko labsajūtu?
Ir ļoti viegli to visu uztvert vienkārši kā nenopietnu faktu. Protams, vecāki jums to visu teica, lai jūs pamudinātu sportot, vai puisis birojā stāstīja, cik daudz labāk viņš vienmēr jūtas, ja katru nedēļas nogali noskrien 10 kilometru skrējienu, bet patiesībā nav nekā konkrēta, tas tikai padara dažus cilvēkus laimīgus, vai ne? Patiesībā tas nav nekāds mīts, jo sporta jomas pētnieki ir veikuši un turpinās veikt daudz pētījumu par to, kāpēc labas fiziskās formas uzturēšana pozitīvi ietekmē jūsu garīgo veselību. Viens no tādiem piemēriem ir izdevums Journal of Physical Activity and Health, kas ik mēnesi publicē akadēmiski pamatotus recenzētus rakstus un kurā fiziskās labklājības jēdzienam tiek piešķirta daudz plašāka nozīme. Tajā ir apkopoti dažādu akadēmisko autoru darbi un sniegts plašs ieskats par fizisko labklājību un tās ietekmi uz sabiedrību, par to, kā sabiedrība un sports ir attīstījušies, un tas viss lielākoties ir pieejams bez maksas. Ne visus rakstus var lasīt bez maksas, taču lielākā daļa no tiem ir pilnīgi brīvi pieejami, un tie var būt lieliska papildlasāmviela tiem, kas vēlas vairāk uzzināt ne tikai par to, kāpēc fiziskā labklājība ir viņiem svarīga, bet arī par to, kāpēc tā ir svarīga sabiedrībai kopumā.
Jā, ir veikti patiešām daudzi pētījumi par to, kā fiziskās aktivitātes ietekmē mūsu ķermeni un prātu. Un musdienās šīe pētījumi ir viegli un ātri pieejami gan interneta vidē, gan grāmatās. Atliek tikai tos sameklēt!
Ko es varu darīt, lai uzlabotu savu fizisko labsajūtu?
Tagad, kad mēs zinām kaut nedaudz par to, kas patiesībā ir fiziskā labklājība, visredzamākais progresa jautājums ir, – ko varam darīt, lai to uzlabotu? Kā zināms, tas ir ļoti svarīgi, lai uzturētu labu garīgo veselību, un faktiski ir pierādīts, ka tas tieši pozitīvi ietekmē arī visas pārējās dzīves jomas, jo fiziskās slodzes laikā izdalījušies endorfīni palielina arī produktivitāti un koncentrēšanos. Galu galā cilvēki taču nav būtnes, kas radītas astoņu stundu darba dienai piecas dienas nedēļā. Gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku cilvēki ir dzīvojuši tā, lai izmantotu savu laiku fiziskai slodzei, un tikai pēdējos dažus simtus gadu tas vairs nav aktuāli. Ironiski, ka, neraugoties uz ilgāku darba laiku, tas patiesībā nav atstājis tādu pozitīvu ietekmi uz produktivitāti, kā varētu gaidīt, jo, tā kā cilvēki darba dienas laikā pavada arvien mazāk laika, izvadot endorfīnus, kas nepieciešami koncentrēšanās spējām, produktivitātei patiesībā ir tendence samazināties.
Ko tas nozīmē praktiski? Ja gribat pēc iespējas labāk izmantot laiku gan pie darba galda, gan bez tā, – obligāti jāveic fiziskās aktivitātes, un tas nav nekas sarežģīts. Var šķist, ka regulāra prombūtne no darba, lai fiziski izkustētos, ir pilnīgā pretrunā ar labu darba ražīgumu. Tomēr realitāte ir, – ja jūs pavadīsiet par 10 % mazāk laika, strādājot, un tā vietā šos 10 % pavadīsiet, kaut kādā veidā sportojot, pārējie 90 % laika, ko pavadīsiet, strādājot, būs daudz vērtīgāki. Turklāt galarezultātā tiks paveikts vairāk darba īsākā laikā. Nonākot pie šāda secinājuma, šķiet absurdi, ka tas nav daudz izplatītāks paņēmiens, ko cilvēki ikdienā pielieto. Lai gan, protams, pašdisciplīna, kas nepieciešama, lai to veiksmīgi izpildītu, nemaz nav tik vienkārša. Galu galā, pārtraucot strādāt, lai veiktu fiziskās aktivitātes, pēc tam var būt psiholoģiski grūti atsākt strādāt.
Sevis fiziskā nogurdināšana – labsajūtas uzlabošana
Lai gan šī ideja var šķist nedaudz smieklīga, tomēr ideja par sevis pilnīgu fizisku izsmelšanu, lai varētu koncentrēties uz citiem, garīgi smagākiem uzdevumiem, patiesībā ir ļoti loģiska. Lielākoties tas ir tāpēc, ka, sēžot nekustīgi, jūs nesadedzināt enerģiju, ko uzņemat ar pārtiku, un tas nozīmē, ka jūsu ķermenis un smadzenes šo enerģiju gluži dabiski vēlas izlietot. Galvenokārt tas izpaužas kā viegla uzmanības novēršana, sajūta, ka mierīga sēdēšana kļūst arvien lielāks izaicinājums, un daudzi citi simptomi, kas apgrūtina koncentrēšanos uz veicamo uzdevumu. Būtībā tā ir problēma, kas rodas tāpēc, ka jūs pienācīgi nerūpējaties par savu fizisko labsajūtu, un tāpēc jūsu ķermenis sūdzas, ka tam tieši tas ir nepieciešams.
Tas mūs vēlreiz atgādina ideju par sevis nogurdināšanu, kas dīvainā kārtā var padarīt jūs produktīvāku. Visefektīvākais veids, kā to izdarīt, ir kombinēt augstas intensitātes kardio vingrinājumus un spēka treniņus. Svarīgākais ir tas, ka, darot vingrinājumus, kas ir augstas intensitātes, salīdzinoši īsā laikā tiek iztērēts daudz enerģijas, kas uzkrāta ar pārtiku. Tas fiziski nogurdina ķermeni, un nav nepieciešams ilgs un darbietilpīgs process, tāpēc, ja jums ir nepieciešama prāta skaidrība, lai koncentrētos, jūs to varat gūt.
Jā, patiešām! Šāda domu skaidrība, ko bieži vien nodrošina fiziskās aktivitātes, īpaši augstas intensitātes, – var būt nenovērtējama. “Smadzeņu migla”, kā to bieži dēvē, var rasties fiziskās aktivitātes trūkuma dēļ, kas izraisa nervozitāti un nogurumu, un fiziska slodze ir vienkāršākais veids, kā to novērst. Bieži vien tiek apgalvots, ka pēc treniņa smadzenēs rodas vislabākās idejas. Nodrošināt sev skaidrāku galvu, atbrīvoties no “smadzeņu miglas” – tas viss ir vingrinājumu laikā izdalīto endorfīnu iedarbības efekts.
Turklāt ir vairāki veidi, kā iekļaut fiziskās aktivitātes savā dzīvē.
Kur es varu uzzināt vairāk par fizisko labsajūtu?
Par laimi, mūsdienās, kad apzināmies, ka fiziskā labsajūta ir daudz svarīgāka (un pat pašsaprotama) nekā jebkad agrāk, par šo tēmu tiek veikti daudzi pētījumi. Tā kā iepriekš sabiedrība šo faktu ir bieži vien ignorējusi, tad liela daļa par to sarakstīto darbu ir salīdzinoši mūsdienīgi. Papildus zinātniski orientētiem pētnieciskajiem darbiem, piemēram, iepriekš minētajam žurnālam Journal of Physical Activity and Health, ir arī dažas publikācijas, kas ir vairāk piemērotas, lai gūtu fundamentālāku izpratni par to, kā rīkoties, lai uzlabotu savu fizisko labsajūtu. Fitnesa žurnāli un emuāri ir izplatīti arī internetā, un tajos aplūkoti visi šīs tēmas aspekti. Piemēram, “Self the Future of Fitness” pievēršas fitnesa un fiziskās labsajūtas jēdzienu izcelšanai caur ķermeņa pozitīvisma prizmu, kas ir mazāk tradicionāla pieeja šai tēmai, kurai pašai par sevi ir priekšrocības un trūkumi. Piemēram, rakstā Self Future of Fitness tiek parādīts, ka lietas, kas sākotnēji varētu šķist kā elitāra vide tikai fitnesa frīkiem, patiesībā var būt ļoti noderīgas ikvienam neatkarīgi no viņa mērķiem.
Vēl būtiskāk ir tas, ka šī ideja ir saistīta ar fizisko labsajūtu. Ne visi vēlas katru dienu apmeklēt sporta zāli vai katru nedēļas nogali skriet maratonu. Turklāt daudziem vienkārši tam nav laika. Taču fiziskā labklājība ir daudz vairāk nekā tikai tas, tā ir saistīta ar dažādiem vingrinājumiem un fizisko aktivitāšu iekļaušanu savā dzīvē. Neatkarīgi no jūsu dzīves veida, mērķiem un ambīcijām, rūpes par fizisko labsajūtu un tās nodrošināšana noteikti palīdzēs jums attīstīties un uzplaukt vairāk nekā varat iedomāties.
Vai jums patika šis raksts? Novērtējiet rakstu!
Loading...
