Ar tik daudzām iespējām, ko sniedz dažādas glezniecības tehnikas, izvēlēties sev piemērotāko var būt īsts izaicinājums. Šajā rakstā iepazīstināsim jūs ar populārākajām tehnikām, lai palīdzētu atrast sev tuvāko – vai tā būtu eļļas gleznošanas tehnika, akvareļa tehnika, guaša tehnika vai akrila glezniecība.
Gleznošana ir dzeja, ko redzam, bet dzeja ir glezna, ko jūtam.
Leonardo da Vinči
Gleznošana ir radošs process, kas ļauj izpaust emocijas, radīt skaistumu vai vienkārši kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Taču tas ir arī darbs, kas prasa pacietību, disciplīnu un nepārtrauktu treniņu.
Protams, ka glezniecības tehnikas izzināšana pati par sevi jūs nepadarīs par mākslinieku. To paveiks tikai praktizēšanās. Tomēr, izprotot dažādos piegājienus un materiālus, jūs spēsiet atrast sev vispiemērotāko ceļu uz personīgo stilu un izteiksmi.
Eļļas gleznošanas tehnika — klasiska un dziļa
Lai arī eļļas gleznošanas tehnika bieži šķiet piederīga pagātnei, tā joprojām tiek uzskatīta par vienu no prestižākajām. Latvijā šo pieeju tradicionāli apgūst mākslas akadēmijās, un tā ir bijusi nozīmīga arī tādiem meistariem kā Jānis Pauļuks, kura ekspresīvā glezniecība ar eļļas krāsām ir kļuvusi par daļu no nacionālā vizuālā kanona.
Šī glezniecības tehnika radās vēlajos viduslaikos un attīstījās no plānas glazēšanas kārtas uz biezu pastveida krāsu uzklāšanu. Slaveni mākslinieki kā Johans Vermērs, Leonardo da Vinči un Vincents Van Gogs ir izmantojuši šo tehniku savos meistardarbu radīšanā. Kā arī Latvijas mākslas vēsturē tā ir atstājusi nozīmīgu ietekmi.
Glezniecības tehnikas: eļļas gleznošanas tehnika soli pa solim
Eļļas gleznošanas tehnika ir klasika, kas joprojām tiek augstu vērtēta arī mūsdienu Latvijas mākslā. Tā ir iecienīta gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan privātās meistarklasēs.
Kā gleznot ar eļļas krāsām? Svarīgākais noteikums, ko atcerēties, – "biezs uz plāna". Tas nozīmē, ka katrs nākamais krāsas slānis jāuzklāj nedaudz biezāks par iepriekšējo. Pretējā gadījumā žūšanas laikā var rasties plaisas. Tātad, soli pa solim:
- pirmais slānis: atšķaidiet krāsu ar caurspīdīgu šķīdumu, piemēram, 60% lineļļas un 40% terpentīna,
- katrs nākamais slānis: kļūst biezāks, palielinot lineļļas daudzumu,
- noslēguma slānis: izmantojiet tikai lineļļu, lai nodrošinātu spilgtumu un elastību.
Plānāki slāņi:
- žūst ātrāk,
- ir caurspīdīgāki un piešķir gleznai mirdzumu,
- ļauj mainīt tekstūru,
- palielina darba izturību.
Kas ir eļļas gleznošanas tehnika?
Eļļas gleznošanas tehnika ir krāsu veids, kurā pigmenti tiek sajaukti ar žūstošu eļļu kā saistvielu. Tā rada biezas, intensīvas krāsas, ko var kārtot vairākās kārtās — no plānām, caurspīdīgām glazūrām līdz izteiksmīgām faktūrām.
Šo tehniku joprojām plaši izmanto arī Latvijā, piemēram, mākslas hobija darbnīcās Rīgā, Liepājā un Cēsīs, kur regulāri notiek brīvdienu kursi un privātas nodarbības.
Latvijas mākslas vēsturē eļļas glezniecību izmantojuši ievērojami mākslinieki, piemēram:
- Jānis Pauļuks - izteiksmīgās eļļas gleznas;
- Voldemārs Irbe - emocionālas ainavas;
- Kārlis Padegs - simbolisms un spēcīgas emocijas;
- Biruta Delle - eļļas tehnikas nianses apvienojumā ar modernām tendencēm;
- Valdis Bušs - eksperimentēšana ar tekstūrām un krāsas dziļumu.
Šie mākslinieki ir būtiski Latvijas eļļas glezniecības tradīcijas veidotāji un iedvesma mūsdienu māksliniekiem.
Eļļas gleznošanas tehnikas sagatavošana krāsu uzklāšanai
Eļļas krāsas ir biezākas un “slidenākas” nekā uz ūdens bāzes veidotās, tāpēc tām nepieciešams ilgāks žūšanas laiks un rūpīga sagatavošana, lai krāsas nezaudētu košumu un labāk saglabātos ilgtermiņā.
Sākuma slānis jeb grunts parasti tiek uzklāts ļoti šķidrā veidā, lai nākamās kārtas labāk pieķertos. Šim mērķim izmanto:
- terpentīna vai balto spirta eļļu: krāsas atšķaidīšanai un tās plūstošuma uzlabošanai;
- vai arī kā alternatīvu: pamatnes pārklāšanu ar ātri žūstošu akrila krāsu, kas nodrošina labu saķeri nākamajām eļļas kārtām.
Tas ir vērtīgs veids, ko noteikti vērts apgūt privātās gleznošanas nodarbībās vai pieredzējuša skolotāja vadībā.
Nekad nemaisiet šķīdinātāju tieši krāsu tūbiņā! Vispirms paņemiet krāsu ar otu, tad iemērciet otu šķīdinātājā, un tikai pēc tam sajauciet krāsu un šķīdumu paletē ar apļveida kustībām. Tas palīdzēs iegūt vienmērīgu konsistenci un labāku rezultātu.
Citas eļļas glezniecības tehnikas
Privātajās nodarbībās vai, piemēram, radošajās darbnīcās un mākslas skolās Latvijā, varat apgūt dažādas papildtehnikas.
- Glazēšana: caurspīdīgs krāsas slānis, kas padziļina toņus un piešķir dzīvīgumu.
- Alla prima: gleznošana mitrā uz mitra – straujai gleznu izveidei, prasa pieredzi.
- Tonālas pārejas: izlīdzināšana, lai izvairītos no asām līnijām.
- Impasto: bieza krāsa, kas ļauj saglabāt otas vai naža nospiedumu.
- Iegravēšana: skrāpējot var atklāt iepriekšējos krāsas slāņus.
Latvijā populāras vietas, kur apgūt šīs un citas glezniecības tehnikas:
- Radošā darbnīca Rīgā – radošas meistarklases un nodarbības dažādās tehnikās,
- Latvijas Mākslas akadēmija (Rīga) – profesionāla mākslas izglītība un specializētas studijas,
- Cēsu Mākslas un Dizaina vidusskola – nodarbības un meistarklases reģionā,
- Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs – radošas darbnīcas un kursi glezniecībā.
- Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola – iespējas apgūt glezniecības tehnikas un mākslas pamatus.
Glezniecības tehnikas. Akrila glezniecība – mūsdienīga un daudzpusīga izvēle
Akrila glezniecība Latvijā ir iecienīta gan amatieru studijās, gan mākslas skolās, gan radošās darbnīcās, piemēram, “Radošajā darbnīcā” Rīgā.
Tā ir ideāli piemērota iesācējiem: nav nepatīkamas smakas, to var atšķaidīt ar ūdeni, un otas ir viegli izmazgāt.
Kas ir akrila glezniecība? Akrila krāsas sastāv no pigmentiem, kas sajaukti ar sintētiskiem sveķiem un ūdens emulsiju. Atšķirībā no eļļas krāsām, tās žūst ļoti ātri, un to efekts var atgādināt gan akvareļa tehniku, gan guaša tehniku, atkarībā no uzklāšanas veida.
Mākslinieki visā pasaulē, piemēram, Endijs Vorhols un Deivids Hoknijs, izmantoja akrilu savos spilgtajos darbos. Latvijā šī tehnika ir kļuvusi populāra mūsdienu mākslinieku un jauniešu vidū.
Kā gleznot ar akrila krāsām? Pavisam vienkārši!
- Izvēlieties tēmu — piemēram, puķes, ainavu vai abstraktu kompozīciju.
- Izplānojiet kompozīciju, izmantojot “trešdaļu likumu”, lai radītu vizuālu līdzsvaru.
- Veidojiet skici ar zīmuli, ogli vai akrila kontūru.
- Pievienojiet fonu — šis solis ir izvēles, bet ļoti atšķaidīta pamatkrāsa var radīt īpašu noskaņu.
- Sajauciet krāsas paletē, sākot no gaišākajām līdz tumšākajām toņiem.
- Slāņojiet krāsas, ļaujot katram slānim pilnībā nožūt, lai izvairītos no izsmērēšanās un varētu pievienot precīzas detaļas.
Lai padarītu krāsu gaišāku, pievienojiet ūdeni, nevis baltu krāsu. Balta krāsa var padarīt toni duļķaināku un pat tumšāku, savukārt ūdens saglabā krāsas caurspīdīgumu un dzīvīgumu.
Glezniecības tehnikas: darbs uz audekla soli pa solim
Lai arī papīrs ir lielisks sākuma punkts, agri vai vēlu ikvienam topošajam māksliniekam rodas vēlme izmēģināt audeklu – tieši tā, kā savulaik savus šedevrus radīja Pikaso un citi dižgari. Glezniecības tehnikas nav iedomājamas bez pareiza aprīkojuma, un audekls ir viens no svarīgākajiem elementiem. Neatkarīgi no tā, vai izvēlaties gleznot koku, portretu vai veidot abstraktu darbu, - darbs uz audekla prasīs nelielu praksi, bet sniegs lielu gandarījumu.
Eļļas gleznošanu var apgūt privātās nodarbībās, piemēram, izmantojot Superprof platformu. Šāda iespēja Latvijā kļūst arvien populārāka gan iesācējiem, gan pieredzējušiem māksliniekiem.
Glezniecības tehnikas: kā strādāt ar audeklu glezniecībā?
Glezniecība uz audekla nozīmē krāsošanu uz izstiepta auduma virsmas. Šī metode kopš renesanses ir kļuvusi par mākslinieku iecienītāko. Eiropā audeklus parasti veido no lina vai kokvilnas, bet Āzijā bieži izmanto zīdu.
Varat izvēlēties starp uzsūcošu vai ūdensizturīgu audeklu:
- uzsūcošs audekls: ļauj krāsai uzsūkties un radīt izteiksmīgus, faktūrām bagātus darbus,
- ūdensizturīgs audekls: palīdz vieglāk sapludināt toņus, ideāli piemērots akrila glezniecībai.
Bet kā sagatavot audeklu glezniecībai? Protams, lai jūsu darbs ilgtermiņā nezaudētu kvalitāti, svarīgi audeklu pienācīgi sagatavot. Slaveni mākslinieki kā Džeksons Poloks vai Frensiss Beikons dažkārt strādāja uz neapstrādāta audekla, taču iesācējiem to nav ieteicams darīt.
Lūk, sagatavošanas soļi, kas piemēroti visām glezniecības tehnikām – eļļas gleznošanas tehnikai, akrila glezniecībai, akvareļa un guaša tehnikai:
- gruntēšana (līmēšana) - nostiprina audeklu un pasargā to no mitruma. Ar platu otu pārklāj gan audekla priekšpusi, gan aizmuguri;
- balināšana (pārklājums) - nav obligāta, bet piešķir papildu spožumu, īpaši eļļas glezniecībā;
- gesso uzklāšana - rada gludu un vienmērīgu virsmu, uz kuras krāsa labāk turas. Pēc žūšanas šo virsmu var arī slīpēt, lai iegūtu vēl gludāku rezultātu.
Audekla izstiepšana uz rāmja ir tehnisks process, tāpēc iesācējiem ieteicams to veikt kopā ar pieredzējušu meistaru vai darbnīcā. Tas nodrošinās labu audekla stiepumu un ilgnoturību jūsu gleznojumam.
Kad audekls ir pienācīgi sagatavots, varat ķerties pie gleznošanas procesa. Sāciet ar tēmas izvēli — vai tas būtu dzīvais modelis, skaista ainava vai abstrakta kompozīcija. Tad viegli uzmetiet skici, piemēram, ar ogli vai mīkstu zīmuli, lai vieglāk vadītu savu darbu turpmākajos soļos. Tas palīdzēs jums justies pārliecinātāk un gleznošana kļūs radošāka un patīkamāka.
Kādi ir pamata ieteikumi darbam uz audekla? Lūk, šādi:
- izvēlieties fokusa punktu ne centrā, lai darbs būtu interesantāks,
- sāciet ar siltajiem toņiem vai pamata krāsām, piemēram, okeru vai ultramarīnu,
- krāsojiet vienā virzienā, lai neizsmērētu krāsu un saglabātu tekstūru,
- darbu veidojiet no augšas uz leju, no gaišā uz tumšo.
Latvijā ar eļļas glezniecības tehniku izcēlies Jānis Pauļuks, ar laikmetīgu akvareļa tehniku – Vija Zariņa, bet Aleksandra Beļcova un Romans Suta strādājuši ar temperu un guašu. Viņu darbi atrodami Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā — lieliska vieta iedvesmai!
Secinājums
Glezniecības tehnikas - eļļas gleznošanas tehnika, akvareļa tehnika, guaša tehnika un akrila glezniecība - piedāvā katra savu unikālu veidu, kā izpaust jūtas, idejas un radošumu. Neatkarīgi no tā, vai jūs iedvesmo klasiskā eļļas glezniecība kā Jānim Pauļukam, vai vieglā, caurspīdīgā akvareļa tehnika kā Vijas Zariņas darbos, vai arī guašas rotaļīgais biezums, ko reiz iecienīja Aleksandra Beļcova un Romans Suta - katra metode Latvijā ir dzīva un pieejama.
Mūsdienās glezniecības pamatus iespējams apgūt ne vien mākslas skolās vai kultūras centros (Cēsīs, Daugavpilī, Talsos), bet arī radošajās darbnīcās vai tiešsaistē. Akrila glezniecība, piemēram, ir kļuvusi īpaši iecienīta DIY darbnīcās, jo tā apvieno krāsainību, pieejamību un eksperimentēšanas brīvību.
Atcerieties, ka pat vislielākie meistari reiz sāka ar baltu audeklu un vienu otu rokās. Jūsu izvēlētā glezniecības tehnika nav tikai materiāls, tā ir valoda, ar kuru runāt ar pasauli. Ļaujiet savai radošajai balsij izskanēt: droši, neatkarīgi no tā, vai sākat ar guašu mājās vai akrila gleznām Mežaparkā ar iedvesmu no Baltijas dabas. Svarīgākais solis - sākt!
Vai jums patika šis raksts? Novērtējiet rakstu!
Loading...
