Džeza klavieres vienlaikus ir izaicinājums un brīvība. Tehniski šī džeza klavierspēle ir sarežģītāka, jo prasa labas džeza teorijas zināšanas - no akordiem līdz ritma izjūtai. Tajā pašā laikā tas ir viens no brīvākajiem mūzikas žanriem, kur klavieru improvizācija ir nevis izvēle, bet pats spēles pamats.
Vai jūs vienmēr esat bijis apburts ar džeza klavieru skanējumu? Varbūt esat dzirdējis, ka džeza klavieres iesācējiem ir grūti apgūt? Daudzi uztraucas, ka nekad nesasniegs Ārta Teitama ātrumu vai Teloniusa Monka neparasto stilu. Patiesībā tieši tas ir džeza burvīgums - jums nav jābūt kādam citam, jāspēlē vai jāskan kā kādam citam. Džeza klavierspēle ir brīvības valoda, kurā jūs varat izteikt sevi bez robežām.
Jo ātrāk sāksiet, jo labāk! Lai apgūtu džeza klavieres iesācējiem, noderēs izpratne par intervāliem, 2-5-1 progresijām, septīma akordiem, blūza gammu un astotdaļnotīm. Pirms tam gan ieteicams labi iepazīt savu instrumentu - pārzināt džeza akordus, notis un to apzīmējumus. Ja iespējams, vērts pamēģināt arī privātas nodarbības, lai mācītos ar individuālu pieeju. Un vēl — nepietiek tikai spēlēt notis. Jums jāsaprot, kāpēc šie akordi un progresijas darbojas tieši tā. Kad džeza teorija kļūst saprotama, jūs sākat just mūziku, nevis tikai atkārtot to. Tad arī sākas īstā klavieru improvizācija — jūsu unikālā skaņa.
Džeza klavieres iesācējiem: džeza klavierspēles stili, tehnika un pamati
Svarīgākais, ko jāzina par džeza klavierspēli, ir tas, ka džezam ir ļoti dažādi stili.
Piemēram, reitma (ragtime) stils ir ātrs, ritmisks un dzīvespriecīgs, bet tā sauktais “coffeehouse” jeb liriskais džezs ir mierīgāks - tajā izmanto lēnāku tempu, ilgāk skanošas notis un vairāk pedāļa skaņas.
Neatkarīgi no stila, džeza klavieres ir viens no sarežģītākajiem mūzikas žanriem. Tajā svarīga ir mūzikas teorija - īpaši akordi, skaņu saskaņas un harmonijas izjūta. Tāpēc iesācējiem ieteicams jau no paša sākuma apgūt džeza teorijas pamatus un akordu uzbūvi. Tas palīdzēs attīstīt muzikālo dzirdi, izprast harmoniju un padarīs klavierspēli daudzveidīgāku un interesantāku.
Kāpēc džeza klavierspēlē tik svarīga ir tehnika un pirkstu vingrinājumi? Pirkstu pozīcija un ātrums ir nozīmīgi jebkurā klavierspēles stilā, taču džezā tie īpaši ietekmē spēles plūdumu, improvizāciju un ritma brīvību. Daudzi klavieru skolotāji uzsver, ka studenti bieži nepievērš pietiekamu uzmanību pirkstu tehnikai, lai gan tieši tā palīdz spēlēt brīvi un pārliecinoši.
Lai arī abas rokas šķiet darbojamies kā spoguļattēls, tām ir atšķirīgi noteikumi par pirkstu lietošanu:
- spēlējot bemolu (flat) gammu, labās rokas trešais pirksts vienmēr nospēlē B-bemolu (B♭), bet īkšķis — C un F,
- kreisajai rokai noteikumi ir sarežģītāki un atkarīgi no konkrētās gammas, taču pamatprincips ir vienkāršs: mazais pirksts nekad nešķērso īkšķi, un ceturtajam pirkstam tas jādara tikai ļoti reti.
Laba pirkstu tehnika palīdz spēlēt ātri, plūstoši un droši. Ja, spēlējot akordus, nepieciešamas vairāk nekā piecas sekundes, lai atrastu nākamo pozīciju, tas nozīmē, ka jāvingrinās vairāk.
Problēma bieži slēpjas nevis pirkstos, bet neticībā savām prasmēm - daudzi studenti skatās uz rokām, kas palēnina spēli.
Ja vērojat pieredzējušus džeza pianistus, pamanīsiet, ka viņi gandrīz nekad neskatās uz taustiņiem. Viņi uzticas savai atmiņai — pirksti “zina”, kur tiem jābūt, ļaujot pianistam brīvi improvizēt un izpausties.
Intervāli džeza klavierēs iesācējiem
Tagad, kad pirkstu izvietojums, arpeggio un gammas (īpaši to saistība ar džeza klavierspēli) ir skaidri, var pievērsties intervāliem. Kā jau zināt, intervāls ir attālums starp divām notīm - veids, kā šīs skaņas savstarpēji mijiedarbojas. Tieši šī attiecība veido melodisko harmoniju, kas ir džeza pamats.
Vai jau esat apguvis intervālus? Ja jā, izmēģiniet šo nelielo vingrinājumu. Sāciet ar vidējo Do (C) un virzieties augšup pa taustiņiem, spēlējot tīrās kvintas: Sol, Re, La, Mi un tālāk. Beigās atkal nonāksiet pie Do - un, ja jūsu dzirde ir labi trenēta, pamanīsiet, ka visas šīs skaņas savā starpā ir harmonijā.
Tagad pamēģiniet to pašu pretējā virzienā. Sāciet ar augstāko Do un ejiet lejup pa taustiņiem, spēlējot tīrās kvartas: Do, Fa, Si-bemols, Mi-bemols, La-bemols utt.
Šī kvintu un kvartu secība ir pamatā gandrīz katrai džeza melodijai. Tā veido džeza akordus, gammu struktūru, akordu balsis (voicings) un pat īsos melodiskos motīvus jeb “licks”, kas raksturīgi klavieru improvizācijai. Kad būsiet apguvis 12 intervālus, jums jāzina arī, kā skaitīt tritonus, lielās un mazās tercas, septīmas un sekstas.
Ja vēl jūtaties nedroši ar intervālu atpazīšanu, veltiet tam vairāk laika. Šī ir viena no vissvarīgākajām džeza teorijas daļām - bez tās būs grūti saprast, kā veidojas harmonija un džeza akordi. Apgūstiet to rūpīgi - un tad varēsim doties tālāk uz nākamo soli džeza klavieru pasaulē.
Džeza akordi un 2-5-1 progresija iesācējiem
Priecājos jūs redzēt atpakaļ pie klavierēm! Tagad, kad intervālu skaitīšana jums vairs nesagādā grūtības, varam ķerties pie nākamā soļa - džeza akordiem. Džeza pasaulē tiem ir kāda īpatnība: gandrīz visi akordi ir septakordi, jeb akordi ar septīmo noti. Paskatieties jebkurā džeza “real book” - redzēsiet, ka lielākā daļa akordu beidzas ar ciparu 7.
Klasiskais septakords veidojas no pamata trijskani (piemēram, Do–Mi–Sol), kam augšā pievieno septīmo noti (Si). Rezultātā sanāk Cmaj7 - Do, Mi, Sol, Si. Ja izmantojat bemolu (Mi♭ un Si♭), iegūstat Cm7. Savukārt C7 jeb dominantes septakords ir Do, Mi, Sol, Si♭.
Šie trīs akordi - major, minor un dominant septakordi - ir gandrīz katras džeza klavierspēles pamatā. Papildus tiem pastāv arī citi svarīgi džeza akordi:
- C half-diminished (C–E♭–G♭–B♭),
- C diminished (C–E♭–G♭–B♭♭),
- C minor-major (C–E♭–G–B).
Tomēr džeza pianisti bieži vēlas “piešķirt garšu” savai spēlei, izmantojot klasisko 2-5-1 progresiju (piemēram, D–G–C). Šī džeza teorijas formula ir iekļauta teju katrā džeza skaņdarbā — gan tajos, ko zināt, gan tajos, ko vēl tikai atklāsiet. Piemēram:
- Dm7 (Re–Fa–La–Do),
- G7 (Sol–Si–Re–Fa),
- Cmaj7 (Do–Mi–Sol–Si).
Šī progresija parasti tiek pierakstīta ar romiešu cipariem: ii–V–I. Tas ir viens no pirmajiem džeza teorijas simboliem, ko iemācās ikviens džeza klavieres iesācējs.
Praktizējot šos akordus un progresijas, noteikti izmēģiniet tos visās 12 tonalitātēs. Atcerieties - intervālu izpratne ir jūsu slepenais ierocis. Kad tie kļūs automātiski, klavieru improvizācija kļūs brīvāka, plūstošāka un, galvenais, patiesi muzikāla.
Viegli skaņdarbi džeza klavierēm iesācējiem
Tagad, kad jūs brīvi orientējaties intervālos un pārvaldāt gan džeza akordus, gan 2-5-1 progresiju, ir īstais brīdis izmēģināt dažus skaistus skaņdarbus, kas palīdzēs praktiski pielietot apgūto džeza teoriju.
Jūsu “real book” noteikti ir lieliska vieta, kur sākt - tur atradīsiet gan Duka Elingtona, gan Deiva Brūbeka melodijas. Bet ja vēlaties iedvesmai nedaudz vairāk - lūk, dažas lieliskas izvēles:
- On a Clear Day - dzirkstošs, pozitīvs skaņdarbs ar šūpojošu ritmu un vieglu džeza klavierspēles sajūtu. Tajā ir viegli uztveramas melodijas un brīnišķīga ritma daļa, kas palīdz trenēt klavieru improvizāciju;
- Waltz for Debby - tehniski vienkārša, bet emocionāli dziļa kompozīcija, kas pat pieredzējušiem pianistiem šķiet neatvairāma. Šī valša maigais ritms un harmonija ir ideāli piemēroti džeza klavierēm iesācējiem;
- Dolphin Dance (Herbie Hancock) - dzīvīga un nepastāvīga kā pats delfīns. Šis skaņdarbs izaicina jūsu džeza akordu zināšanas un iemāca reaģēt uz negaidītām harmoniskām maiņām;
- ’Round Midnight (Thelonious Monk) - liriskāks un mierīgāks skaņdarbs, kas ļauj rokām atpūsties, vienlaikus trenējot precīzu piesitienu un harmonijas izjūtu;
- All the Things You Are un Dream a Little Dream of Me (Ella Fitzgerald repertuārs) - klasika, kas apvieno melodiju skaistumu ar ātrām akordu progresijām. Ideāli, lai apvienotu mācīšanos ar patiesu muzikālu prieku;
- Misty (Erroll Garner) - romantiska, plūstoša kompozīcija, kas palīdz attīstīt klavierspēles lirisko pusi un kontroli pār skaņas niansēm;
- Autumn Leaves (Joseph Kosma) - viena no tām džeza klavierspēles melodijām, ko noteikti vajadzētu apgūt katram iesācējam. Tajā ir viss — skaista harmonija, pārdomāta džeza teorija un lieliska iespēja praktizēt 2-5-1 progresiju.
Šie skaņdarbi palīdz ne tikai apgūt klavieru improvizāciju, bet arī iemācīties klausīties sevi, izjust ritmu un domāt kā īstam džezmenim. Tie ir kā jūsu pirmais solis no notīm uz brīvu, personīgu skaņu valodu - īsto džeza klavieru pasauli.
Džeza klavieres iesācējiem – ceļš uz improvizāciju un brīvību!
Mācoties džeza klavieres iesācējiem, jūs apgūstat ne tikai intervālus, džeza akordus un progresijas, bet arī iemācāties klausīties sevi un attīstīt savu unikālo muzikālo balsi. Klavieru improvizācija un džeza klavierspēle nav tikai tehnika — tas ir ceļš uz radošu brīvību, spēju izpaust emocijas un veidot savu stilu.
Džeza spēlē viss ir par dzīvošanu šajā brīdī. Tā ir brīvība, radošums un uzticēšanās pašam sev.
Herbijs Henkoks
Šis citāts atgādina, ka īsta džeza spēle dzimst no ticības savām prasmēm, eksperimentēšanas prieka un vēlmes radīt savu personīgo skaņu. Katrs apgūtais akords, katra improvizācija un katra melodija ir solis tuvāk jūsu radošajai brīvībai pie klavierēm.
Sāciet pamazām, spēlējiet regulāri un klausieties daudz - tas palīdzēs attīstīt muzikālo izjūtu un pārvērst jūsu spēli par īstu džeza klavierspēles pieredzi.
Vai jums patika šis raksts? Novērtējiet rakstu!
Loading...
