Margareta Hau Lovata un citi aizrautīgi pētnieki reiz centās sasniegt šķietami neiespējamo – iemācīt delfīniem atpazīt un pat atkārtot cilvēku runu. Vai viņiem tas izdevās?
Daži no dižākajiem prātiem uz Zemes dzīvo jūrās.
Entonijs Duglass Viljamss
Vai jūs mīlat okeānu? Vai viļņu šalkoņa sniedz mieru? Vai vēlaties uzzināt vairāk par noslēpumaino dzīvnieku jūras pasauli? Tad jūs noteikti neesat viens. Okeāns glabā neskaitāmas mīklas un radības, kuras vēl nemaz neesam atklājuši. Pat vislabāk pazīstamās jūras zīdītāju sugas un zivis joprojām ir rūpīgi jāizpēta. Ņemot vērā, ka aptuveni 71% planētas klāj ūdens – sāļš un saldūdens –, cilvēkiem ir pienākums pētīt ūdens iemītniekus, lai saprastu, kā aizsargāt okeānus. Kāpēc tas tik svarīgi? Pašsaprotami! Jo labāk izprotam delfīnu uzvedību un citas jūras pasaules parādības, jo vairāk spējam novērtēt šo bagātību un censties to saglabāt.
Var droši sacīt – mūsu planētas dzīvnieku un augu valsts saglabāšana sākas ar izglītību. Tādēļ šajā rakstā uzmanību veltīsim vienai no apbrīnojamākajām sugām – delfīniem – un tam, ko par delfīnu komunikāciju un cilvēka un dzīvnieka mijiedarbību mums atklāja dabas pētniece Margareta Hau Lovata.
Jā! M.H. Lovata novēroja, ka delfīni reaģē uz cilvēka balss intonāciju – viņi saprot prieku, uzmanību vai draudus un atbilstoši maina savu uzvedību.
Delfīnu komunikācija un uzvedība: ko atklāj zinātne?
Delfīni ir vieni no iemīļotākajiem jūras dzīvniekiem visā pasaulē, un tie cilvēkus fascinējuši jau gadu desmitiem. Par viņiem veidotas filmas, televīzijas raidījumi un grāmatas, kā arī daudzos starptautiski pazīstamos akvārijos iespējams ar delfīniem peldēt vai vērot viņu priekšnesumus.
Taču ko par delfīnu uzvedību un delfīnu komunikāciju atklājusi zinātne? Lūk, tālāk lasiet dažus no nozīmīgākajiem faktiem!
- Ļoti augsts intelekts. Delfīniem ir liels smadzeņu apjoms attiecībā pret ķermeņa izmēru, un to neokortekss pat pārsniedz cilvēku smadzeņu apjomu. Kognitīvajā kapacitātē tie ir tikai nedaudz aiz cilvēkiem. Daudzi jūras biologu uzskata, ka delfīniem būtu jāpiešķir līdzīga morālā vērtība kā cilvēkiem.
- Sabiedriskas radības. Delfīni dzīvo baros un izceļas ar spēcīgu savstarpējo saikni. Tie kopīgi medī, rotaļājas un veic citas aktivitātes, reti kad būdami vieni. Delfīniem ir raksturīga arī zinātkāre pret citu sugu jūras dzīvniekiem, kas apliecina viņu interesi par dzīvnieku jūras pasauli.
- Pārošanās un vairošanās. Delfīni atšķiras no vairuma sauszemes un jūras zīdītāju – tiem nav noteikta vairošanās sezona. Tēviņi sasniedz briedumu ap 11 gadu vecumu, bet mātītes – piecu līdz septiņu gadu vecumā. Grūtniecība ilgst aptuveni 12 mēnešus, un mazuļi bieži dzimst ar asti pa priekšu.
- Uzturs. Delfīnu diēta ir atkarīga no dzīvesvietas, bet parasti tā sastāv no mazām zivīm, kalmāriem, garnelēm un citiem vēžveidīgajiem. Vidēji viens delfīns dienā var apēst 8–16 kilogramus barības, kas apliecina viņu kā izcilu plēsēju spējas.
- Delfīnu sugas. Pašlaik zināmas 42 delfīnu sugas. Lielākā grupa ir okeāna delfīni ar 38 sugām, savukārt četras upju delfīnu sugas katra veido savu atsevišķu dzimtu.
- Delfīnu biotopi. Lai gan delfīnus var sastapt visā pasaulē, vairums no tiem dod priekšroku siltākiem reģioniem. Tie dzīvo līčos, ostās, upju grīvās un lagūnās, bet dažkārt dodas arī atklātā okeānā.
Visi šie fakti ir rūpīgu jūras biologu pētījumu rezultāts, kas sniedz unikālu ieskatu cilvēka un dzīvnieka mijiedarbībā. Bet kā ar Margaretu Hovu Lovatu? Kādos veidos viņa vēlējās paplašināt jau iepriekš uzkrātās zināšanas par delfīniem? Turpiniet lasīt, lai uzzinātu vairāk!
Delfīni ir īpaši inteliģenti, spēj saprast sarežģītas komandas un radoši reaģēt uz jauniem uzdevumiem.
Vēl viens izcils atklājums ir Dž. Gudolas veiktais pētījums par šimpanzēm Austrumāfrikā.
Kas ir Margareta Hova Lovata un viņas darbs ar delfīnu komunikāciju?
Margareta Hova Lovata ir amerikāņu bijusī brīvprātīgā dabas pētniece no Sentomasas, ASV Virdžīnu salām. Viņa bija brīvprātīga dabas pētniece, kura lielu savas dzīves daļu veltīja dzīvnieku jūras pasaules izpētei. Viņas galvenais fokuss bija delfīnu komunikācija un delfīnu uzvedība. Jau kopš bērnības M. H. Lovatui bija liela interese par cilvēka un dzīvnieka mijiedarbību, īpaši par to, kā jūras zīdītāji, piemēram, delfīni, spēj uztvert un reaģēt uz cilvēku balsīm. Divdesmit gados, dzīvojot Karību reģionā, viņa izveidoja nelielu laboratoriju, kur pētīja delfīnu uzvedību un centās noskaidrot, cik lielā mērā iespējama delfīnu komunikācija ar cilvēkiem.
Lai gan M.H. Lovatai nebija formālas zinātniskās izglītības, Gregors Beitsons (angļu antropologs, UUsociālo zinātņu pētnieks, lingvists, vizuālais antropologs, semiotiķis un kibernētiķis, kura darbs krustojās ar daudziem citiem zinātnes laukiem) ļāva viņai piedalīties bioloģiskajos eksperimentos laboratorijā. Tur viņa ieguva iespēju sadarboties ar Džonu K. Liliju un ilgstoši vērot delfīnu vārdā Pēteris. Šis pētījums kļuva par vienu no zināmākajiem mēģinājumiem izprast delfīnu komunikāciju un atklāt jaunus dzīvnieku jūras pasaules noslēpumus. M.H. Lovatas darbs parādīja, ka cilvēka un dzīvnieka mijiedarbība var būt daudz sarežģītāka, nekā sākotnēji uzskatīts, un tas pavēra ceļu jaunām bioloģijas pētniecības iespējām.
Delfīnu komunikācija: kāds bija Margaretas Hovas Lovatas pētījumu mērķis ar delfīnu Pēteri?
Lai izprastu Margaretas Hovas Lovatas pētījumus ar delfīnu Pēteri, jāatgriežas projekta sākuma gados. Proti, vēl pirms M.H. Lovata pievienojās projektam, izcils neirozinātnieks Džons C. Lilijs sāka pētīt delfīnu komunikāciju un uzvedību. Ko Dž. C. Lilijs cerēja atklāt? Pēc tam, kad viņš novēroja, cik inteliģenti un sabiedriski ir delfīni, un pēc tam, kad viņa sieva pamanīja, ka laboratorijas delfīni mēdz atdarināt pētnieku runas tonālo intonāciju, viņš secināja, - delfīni ne tikai var saprast cilvēku runu, bet arī var iemācīties izteikt vienkāršus vārdus un frāzes caur elpošanas atveri. Saņēmis NASA finansējumu, Dž. C. Lilijs pārcēlās uz Sentomasas salu, lai būt tuvāk delfīnu populācijām dzīvnieku jūras pasaulē.
Pēc dažām nedēļām Dž. C. Lilijs satika Margaret Hovu, entuziastisku koledžas studentu, kura mīlēja dzīvniekus, īpaši jūras zīdītājus. Pirms viņa apprecējās un kļuva par Lovatu, Margaret Hova piekrita palīdzēt Dž. C. Lilijam ar viņa pētījumiem par to, vai delfīni spēj apgūt angļu valodu un par cilvēka un dzīvnieka mijiedarbību.Dž. C. Lilijs nodrošināja finansējumu, lai villa Sentomasā tiktu daļēji appludināta, radot ērtus apstākļus delfīniem un Lovatai - tas ļāva tuvāk kontaktēties un veikt pētījumu par delfīnu komunikāciju. Šī „appludinātā māja” kļuva par zināmo „Delfināriju”. Trīs delfīni — Sisi, Pamela un Pēteris — tika atvesti no Marine Studios, kur viņi bija populārās televīzijas izrādes „Fliperis” dalībnieki. No trim delfīniem M.H.
Lovata izveidoja īpašu saikni ar jauno delfīnu tēviņu Pēteri. Dažu nedēļu laikā viņa guva pirmos panākumus – Pēteris tika apmācīts mēģināt atdarināt angļu vārdu skanējumu un intonāciju. M.H. Lovata divas reizes dienā aicināja Pēteri atkārtot frāzi ‘Sveika, Margareta’, par labu sniegumu viņu atlīdzinot ar iecienītākajiem zivju kārumiem. Tomēr Pēterim bija grūti izteikt skaņu „m”, un viņš centās to paveikt, izveidojot burbuļus ūdenī. Neskatoties uz mēnešiem ilgo darbu „Delfinārijā”, Pēteris nekad neveidoja jaunas skaņu secības, un investori kļuva nepacietīgi, jo netika atklāti „ievērojami” rezultāti.
Lai gan pētījums nebija pilnīgs izgāšanās gadījums, Dž. C. Lilija un M.H. Lovatts darbs ar Sentomasas delfīniem būtiski paplašināja izpratni par to, cik inteliģenti un sabiedriski ir delfīni kā suga, un atklāja jaunas nianses delfīnu komunikācijā un uzvedībā. Margareta pierādīja, ka cilvēka un dzīvnieka mijiedarbība var būt cieša, saprotama un emocionāli nozīmīga, līdzīgi kā Dianai Fosijai bija spēcīga saikne ar gorillām.
Delfīnu komunikācija un dzīvnieku aizsardzība: pētījumu nozīme
Tāpat kā visas jūras sugas, cilvēkiem nepārtraukti un neatlaidīgi jācenšas labāk izprast delfīnus, lai saglabātu tos tagad un nākotnē. Globālās sasilšanas un klimata problēmu dēļ mūsu okeāni saskaras ar nopietnu apdraudējumu, tāpēc pētnieki dara visu iespējamo, lai izpētītu jūras zīdītājus, piemēram, delfīnus, un atrastu veidus, kā radīt ilgtspējīgas un komfortablas dzīvesvietas. Jūras biologi uzsver, ka delfīnu uzvedības un delfīnu komunikācijas izpēte ir ārkārtīgi svarīga, jo delfīni spēlē būtisku lomu savas vides līdzsvarā. Kā tieši? Piemēram, delfīni ēd citus jūras dzīvniekus, piemēram, zivis un kalmārus, un paši kalpo kā barības avots haizivīm. Bez delfīniem barības ķēdes veselība un līdzsvars tiktu izjaukts.
Vienkārši sakot, rūpējoties par delfīnu labklājību un aizsargājot tos, mēs saglabājam okeānus drošus un veselīgus — tas ir īpaši svarīgi miljardiem sugu un cilvēkiem, kas no tiem ir atkarīgi. Jāatzīst, ka Margaretas Hovas Lovatas drosmīgais darbs pelnīti iedēvē viņu par “meiteni, kas runāja ar delfīniem”!
Vai jums patika šis raksts? Novērtējiet rakstu!
Loading...
